Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +7 °C
Apmācies
Sestdiena, 30. novembris
Andrejs, Andrievs, Andris

Zatlers: Kāpēc Latvijas ekonomiskās atlabšanas programma darbojas

Ir pagājis gads, kopš Latvija sāka ekonomisko grūtību pārvarēšanu, kas aizsākās 2008.gadā. Kad 2009.gada janvārī piedalījos Pasaules ekonomikas forumā Davosā, Latvijai, kura sāka pretrunīgi vērtētu ekonomiskās atlabšanas programmu, bija pievērstas daudzu acis. Bija virkne skeptiķu, kas nosauca visdažādākos iemeslus, kāpēc šī programma cietīs neveiksmi.

2010.gads pierādīs, ka šie skeptiķi ir kļūdījušies, jo programma neapšaubāmi ir balstīta uz apņemšanos veikt nepieciešamās ekonomiskās reformas, Latvijas kā investīciju galamērķa uzticamību un Latvijas ekonomikas un iedzīvotāju elastīgumu un dzīvotspēju. Tādējādi Latvija ir pārliecināta, ka tā īstenos šo programmu un izpildīs Māstrihtas kritērijus, lai 2014.gadā ieviestu eiro.Pēdējā gada laikā esam īstenojuši smagus pasākumus, kas nepieciešami Latvijas ekonomikas stabilizācijai, tostarp valsts finansēs, un likuši pamatu tās atlabšanai. 2009.gadā Latvijā tika īstenotas sāpīgas, taču nepieciešamas reformas — valsts pārvaldē, veselības aprūpē un izglītībā. Tādējādi 2009.gadā panācām budžeta deficītu zem 10% no IKP, un 2010.gadā tiks īstenoti tālāki konsolidācijas pasākumi. Šīs reformas ir ne vien daļa no budžeta pielāgošanas pasākumiem, bet arī priekšnoteikums efektīvākai sabiedrisko labumu sadalei nākotnē. Nodokļu sistēma ir padarīta taisnīgāka un ilgtspējīgāka. Ir paplašināta iedzīvotāju ienākuma nodokļa bāze, un ieviests nekustamā īpašuma nodoklis mājokļiem. Tajā pašā laikā uzņēmumu ienākuma nodoklis vēl aizvien ir viens no zemākajiem ES ar efektīvo likmi zem 10%.Jau šobrīd varam novērtēt, cik liela loma ekonomikas stabilizācijā bijusi valsts finanšu sakārtošanas procesam un šā gada budžeta pieņemšanai. Būtiski ir mazinājusies nenoteiktība finanšu tirgos: trīs mēnešu latu procentu likmes no 30% 2009.gada jūnijā sarukušas līdz 4,6% šā gada janvāra vidū. Raugoties uz pašreizējiem datiem, esmu pārliecināts, ka 2010.gada otrajā pusē Latvija uzrādīs pozitīvu IKP pieaugumu (ceturksnis pret ceturksni). Šī izaugsme nebūs balstīta uz kredītu veicinātu iekšzemes pieprasījumu, bet eksportu, kas nākamajos gados kļūs par galveno ekonomiskās izaugsmes dzinējspēku. To īstenot palīdzēs Latvijas uzņēmumu pieaugošā konkurētspēja. Piemēram, apstrādes rūpniecībā, kas veido būtisku Latvijas eksporta daļu, 2009.gada pirmajos mēnešos eksporta vienības izmaksas saruka par 15%. Tas notika ne tikai darbaspēka izmaksu samazinājuma, bet arī pieaugošās produktivitātes dēļ, līdz ar to radot stabilu pamatu uz eksportu orientētai izaugsmei. Tekošais konts jau trīs secīgus ceturkšņus ir bijis ar pārpalikumu, 2009.gada trešajā ceturksnī sasniedzot 10,1% no IKP. Tas cita starpā nozīmē, ka Latvijai vairs nav jāaizņemas, lai segtu savas importa izmaksas: šos izdevumus varam segt no eksporta ienākumiem. Lai arī kopumā eksporta apmēri vēl joprojām salīdzinājumā ar 2008. gadu ir zemi, galvenajās eksporta nozarēs redzama spēcīga izaugsme pret iepriekšējo mēnesi, piemēram, kokrūpniecībā, kas kopš 2009.gada sākuma piedzīvojusi vairāk nekā 50% pieaugumu. Dažas nozares pat ir iekarojušas jaunus tirgus, kuros Latvijas potenciāls vēl nav bijis pilnībā izmantots, — piemēram, Dienvidkaukāzā un Centrālāzijā.Latvija nav palaidusi garām krīzes sniegtās iespējas, bet izmantojusi tās, lai kļūtu par biznesam draudzīgāku, uz eksportu orientētu un konkurētspējīgu valsti. Esmu lepns, ka mana valsts ir spējusi pārciest apjomīgo pielāgošanos un mācīties no tās, ir veikusi korektīvus pasākumus ekonomikā un turpina iet savu ceļu. Latvija ir pierādījusi, ka ar stingru pašdisciplīnu ir iespējams krīzi ne vien pārvarēt, bet arī izmantot to savā labā, liekot pamatus ekonomikas ilgtspējīgai izaugsmei. Šis ceļš ir bijis grūts, taču esam daudz ko iemācījušies un gūto mācību izmantosim nākotnes labklājības celšanā.* Raksts tapis _CNBC _sadaļai par Davosas forumu

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas