"Tas, ko mēs piedāvājam izveidot, ir ārpusbudžeta fonds. Tā ideja ir tāda – tas ir fonds, kas nav saistīts ar valsts budžetu, tādā nozīmē kā parasti, tas ir neatkarīgs un nav pakļauts politiķu darbībām," klāstīja Sprūdžs. "Tam vajadzētu kādus 450 miljonu latu piecu līdz sešu gadu periodā," viņš piebilda.
Viņš norādīja, ka vismaz lielu daļu līdzekļu šāda modeļa ieviešanai varētu gūt no valsts uzņēmumu privatizācijas.
Tomēr Sprūdžs atzina – pastāv arī iespēja, ka līdzekļi, kuri gūti no valsts uzņēmumu privatizēšanas caur biržu, var būt nepietiekami un saistībā ar to būs jāmeklē arī citas iespējas. Tomēr ZRP premjera amata kandidāts atgādināja, ka šī nauda netiks iztērēta un pēc vairākiem gadiem tā sāks atgriezties no studentu maksājumiem.
Nacionālās apvienības ""Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK" pārstāvis Dzintars Rasnačs gan bija kritiski noskaņots pret ZRP piedāvāto augstākās izglītības finansēšanas modeli. Viņš uzsvēra, ka šāds modelis ir novecojis, patlaban vairs tiek izmantots tikai Austrālijā un savas iespējas ir izsmēlis.
Viņaprāt, lai uzlabotu izglītības kvalitāti, nepieciešama augstskolu skaita reducēšana un tās jāpārveido par divām līdz četrām lielām augstskolām, saglabājot reģionālās augstskolas.
Par budžeta vietu saglabāšanu iestājās arī "Vienotības" premjera amata kandidāts un pašreizējais valdības vadītājs Valdis Dombrovskis, kurš, runājot par nepieciešamajiem uzlabojumiem augstākās izglītības jomā, norādīja, ka budžeta vietas jāsaglabā, bet attīstot tehniskās un eksaktās zinātnes.
Dombrovskis norādīja, ka ZRP piedāvātais augstākās izglītības finansēšanas modelis ir pretrunīgs. "To, ko jūs [ZRP] piedāvājat, var panākt arī ar studējošā kredītiem, kas pašlaik ir pieejami, un tur var diskutēt par labvēlīgākiem nosacījumiem, lielākas atmaksas vai norakstīšanas iespējām vai tamlīdzīgi," teica Dombrovskis.
"Mums jau ir budžeta vietas un studiju kredīti, un tas nemaksā papildu 450 miljonus," viņš piebilda.