Lai gan vidējā āra gaisa temperatūra februārī bija -2,8 grādi pēc Celsija, kas ir par 1,2 grādiem zemāka nekā janvārī, kad tā bija -1,6 grādi, norēķina periods februārī ir par trīs dienām īsāks nekā janvāri, kas arī nosaka siltumenerģijas patēriņa un attiecīgi rēķinu samazināšanos, skaidro uzņēmums.
Pēc uzņēmuma norādītā, pazeminoties āra gaisa temperatūrai par vienu grādu, siltumenerģijas rēķini vidēji pieaug par 5-6%. Ja meteorologu prognozes piepildīsies un āra gaisa temperatūra tiešām nepazemināsies, tad siltumenerģijas patēriņš viennozīmīgi tikai samazināsies, prognozē siltumapgādes uzņēmums. "Tādējādi var uzskatīt, ka lielākie siltumenerģijas rēķini ir aiz muguras," secina RS.
Iedzīvotājiem rēķinus ietekmē katras mājas norobežojošo konstrukciju siltumtehniskie rādītāji - mājas, jumta, bēniņu, pagrabtelpu siltinājums, logu un durvju stāvoklis, kā arī moderno individuālo siltummezglu pēc apsaimniekotāju pieprasījuma ieregulētais režīms.
Apkures izmaksas ir zemākas līdz pat 50% mājās, kurās veikti energotaupīšanas pasākumi.
Siltumenerģijas tarifs februārī, tāpat kā janvārī, bija 42,16 Ls/MWh bez pievienotās vērtības nodokļa. Tarifs paliks nemainīgs arī martā un aprīlī. Siltumenerģijas tarifa lielāko daļu - 83% - veido izmaksas, kas ir atkarīgas no dabasgāzes cenas, norāda RS.