Izpilddirekcijas Rīgā reformu priekšā
Pilsētas rajonu un priekšpilsētu izpilddirekcijas, kuru funkcijās ietilpst teritoriju kopšana un labiekārtošana, iekšpagalmu bedrīšu lāpīšana, namsaimnieku sodīšana par ielu netīrīšanu un citiem pārkāpumiem, varētu tikt samazinātas no sešām līdz trijām. Šādu ieceri sarunās ar koalīcijas partneriem no apvienības Saskaņas centrs (SC) izvirzījusi partija LPP/LC. Iedzīvotāji gan no tā necietīšot, jo apkalpošana saglabāsies pašreizējās vietās.
Opozīcijas politiķi uzteic reorganizācijas sākšanu, taču saskata vēlmi tās aizsegā atbrīvoties no izpilddirektoriem, kuri pārstāv domē neiekļuvušās partijas. Viņu atlaišana ierastajā kārtībā varētu beigties ar tiesu darbiem un domei nelabvēlīgu iznākumu, kā tas jau pieredzēts.
Sešu vietā trīs?
Pašlaik Rīga sadalīta sešās priekšpilsētās un rajonos — Ziemeļu, Vidzemes, Centra, Latgales, Zemgales un Kurzemes. Katrā no tiem par saimniecību ir atbildīga viena izpilddirekcija. "Ja tagad tās ir sešas, tad mēs varētu samazināt uz pusi, saglabājot tikai klientu centrus," norāda LPP/LC frakcijas vadītājs Andris Ameriks. Pārdaugavai pietiktu ar vienu izpilddirekciju, Daugavas labajam krastam būtu nepieciešamas divas, kuru apsaimniekojamās zonas atdalītu Brīvības iela. Nepieciešamību veikt šādas izmaiņas A.Ameriks pamato ar finansiālu ieguvumu, kas rastos, samazinot administratīvo aparātu. Pagaidām gan nav skaidrs, ko par ieceri domā SC. Nevēlēdamies neko sīkāk komentēt, tā frakcijas vadītājs Nikolajs Zaharovs atbild, ka vēl notiek apspriešana.
"Pilnīgi skaidrs, ka saglabāt izpilddirekcijas šādā formā nav pamata," piekrīt kādreizējais Vidzemes priekšpilsētas izpilddirektors un jaunās domes deputāts Juris Viņķelis (PS). Taču, viņaprāt, "tas, kas tiek piedāvāts, ir tāds pussolis". Viens no variantiem ir izpilddirekcijas likvidēt pilnībā, funkcijas novirzot citām iestādēm, piemēram, administratīvo sodu piemērošanu — pašvaldības policijai, namu un teritoriju apsaimniekošanu — Īpašuma departamentam. Otra iespēja ir pretēja — izpilddirekcijas tuvināt iedzīvotājiem, iesaistot darbā arī deputātus, kuri pārstāvētu konkrētās priekšpilsētas iedzīvotāju intereses.
Pēc J.Viņķeļa domām, samazināšanas variants izvēlēts, lai varētu atlaist iepriekšējos izpilddirektorus un viņu vietā iecelt koalīcijas pārstāvjus, nebaidoties no prettiesiskiem lēmumiem. Jāatgādina, ka nesen tiesa galīgajā instancē atzina par nelikumīgu domes lēmumu politisku apsvērumu dēļ no Kurzemes rajona izpilddirektora amata atbrīvot partijas Jaunais laiks (JL) biedru Armandu Agrumu, jo šī vieta saskaņā ar koalīcijas vienošanos pienācās LSDSP. Tiesa turklāt par labu A.Agrumam piedzina no domes vidējo izpeļņu par darba piespiedu kavējumu — kopumā 11 281 latu.
No pašreizējiem izpilddirektoriem "politiskā aizmugure" ir tikai diviem — Dmitrijam Pavlovam (LPP/LC), kurš saimnieko Latgales priekšpilsētā, un Vjačeslavam Starostinam (LPP/LC), kura pārziņā ir Centra rajons. Kurzemes rajona izpilddirektora Orvila Heniņa (LSDSP), Vidzemes priekšpilsētas izpilddirektora p.i. Normunda Červinska (TB/LNNK) un Zemgales rajona izpilddirektora Andra Boša (TP) partijas jaunajā domē nav ievēlētas, savukārt Ziemeļu rajona izpilddirektore Aiva Verbicka nepārstāv nevienu politisko spēku.
Varas negrib atdalīt
Diena jau rakstīja, ka jaunā dome varētu arī likvidēt vairākas aģentūras un samazināt politisko komiteju skaitu, taču apspriežamo jautājumu sarakstā nav lēmējvaras un izpildvaras nodalīšanas, par ko iepriekšējais domes sasaukums nekādi nespēja vienoties. Jau ziņots, ka vairāk nekā trešdaļa pašvaldības darbinieku tieši vai netieši saskārušies ar politisku iejaukšanos viņu darbā, liecina Sabiedrības par atklātību Delna pētījums. Šādu situāciju pieļauj institūciju izkārtojums, kas veicina lēmējvaras un izpildvaras saplūšanu — politiskās komitejas izskata administratīvus jautājumus, deputāti amatu savieno ar darbu pašvaldības institūcijās u.c. 2005.gadā auditorkompānija SIA Ernst & Young Baltic ieteica pašvaldībai departamentus un citas izpildinstitūcijas pakļaut pilsētas izpilddirektoram, atsakoties no tiešas politisko komiteju pārraudzības.
Šīs izmaiņas pagaidām netiks veiktas, jo nepieciešami grozījumi pašvaldību likumā, kurā plašas pilnvaras piešķirtas pilsētas mēram. A.Ameriks atrunājas, ka dome grozījumus iniciēt negrasās, jo līdz šim sadarbība ar Saeimu nav bijusi sekmīga. JL frakcijas vadītājs Olafs Pulks uzskata, ka A.Amerika izteikumiem nav pamatojuma un tā ir tikai nevēlēšanās risināt problēmu: "Kāpēc lai Saeima nepieņemtu? Neviens taču nav mēģinājis izmaiņas ierosināt."
SC un LPP/LC sarunas par turpmāko darbu beigsies pirmdien, kad paredzēta sadarbības līguma parakstīšana. Trešdien jaunā dome sanāks uz pirmo sēdi, kurā plānots balsot par mēra amata kandidātu Nilu Ušakovu.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.