Pēc viņas teiktā, šonedēļ KP tikās ar Rīgas domes pārstāvjiem, lai noskaidrotu, kāpēc pašvaldība rīkojas apgrieztā secībā.
"Tā vietā, lai vispirms iesniegtu KP pagaidu noregulējumā noteikto plānu, atspoguļojot savu vēlmi pārdomāti un prognozējami nodrošināt konkurences noteikumu ievērošanu atkritumu tirgū, dome vēl pat pirms saistošo noteikumu apspriešanas un pieņemšanas iesniedza KP iepirkuma nolikuma projektu ar daudziem, maigi sakot, dīvainiem noteikumiem," stāstīja Ābrama.
Viņa piebilda, ka šim projektam ir noteikts ierobežotas pieejamības informācijas un steidzamības statuss.
"Pēc šonedēļ aizvadītās tikšanās ar Rīgas domes pārstāvjiem aizvien jautājumu ir vairāk nekā atbilžu," secināja Ābrama.
Iepriekš Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR) aģentūrai LETA atzina, ka pēc 11.decembra, kad beigsies valdības izsludinātais ārkārtas situācijas regulējums atkritumu apsaimniekošanas jomā galvaspilsētā, Rīgas dome cer turpināt sadarbību ar pašreizējiem atkritumu operatoriem līdz brīdim, kad noslēgsies iepirkums par pastāvīgo operatoru izvēli.
Burovs skaidroja, ka iepirkumu plānots izsludināt tuvāko dienu laikā, taču jau tagad ir skaidrs, ka līdz 11.decembrim tas nenoslēgsies, jo pieteikšanās termiņš vien iepirkumā būs 60 dienas. "Ja nebūs nekādu pārsūdzību un citu šķēršļu, iepirkums varētu noslēgties februārī, martā. Tas nozīmē, ka no decembra līdz iepirkuma noslēgšanas brīdim nebūs, kas izved atkritumus," atzina mērs.
Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas pašvaldība un Getliņi EKO ir noslēdzis 686,3 miljonu eiro vērtā Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas publiskās-privātās partnerības procedūru un par konkursa uzvarētāju atzinis SIA CREB Rīga, ko izveidojuši divi vides pakalpojumu sniedzēji - Clean R un Eco Baltia vide.
Atbilstoši publiskās-privātās partnerības procesam konkursa uzvarētājam no 15.septembra bija jānodrošina Rīgas sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un investīcijas turpmākos 20 gadus. Jūnija sākumā Getliņi EKO un CREB Rīga reģistrēja kopsabiedrību Rīgas vides pakalpojumi, taču vēlāk uzņēmums mainīja nosaukumu, pārtopot par Tīrīga.
Savukārt KP, pamatojoties uz aizdomām par iespējamu līguma par Eiropas Savienības darbību 102.pantā noteiktā dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma pārkāpumu, ierosināja pārkāpuma lietu pret Rīgas pilsētas pašvaldību un Getliņi EKO. Lai lietas izpētes laikā atkritumu apsaimniekošanas tirgū Rīgā saglabātu konkurenci, KP pieņēma lēmumu noteikt pagaidu noregulējumu, kas tostarp aptur noslēgto koncesijas līgumu.
KP arī piemērojusi pagaidu noregulējumu, kas aizliedz Tīrīga slēgt līgumus ar iedzīvotājiem par atkritumu apsaimniekošanu pēc 15.septembra.
11.septembrī valdība izsludināja ārkārtas situāciju atkritumu apsaimniekošanas jomā Rīgā un Saeima šo lēmumu atzina par pamatotu.
Ņemot vērā valdības rīkojumu, Rīgas dome organizēja sarunu procedūru, kuras laikā trīs no četriem līdzšinējiem atkritumu apsaimniekošanas operatoriem - Clean R, Eco Baltia vide un Lautus - piekrita turpināt nodrošināt pakalpojumu sniegšanu.
Attiecīgi kopš 15.septembra Rīgā atkritumus izved pēc ārkārtas situācijas pagaidu plāna.