RNP apsaimniekotajās mājās ir aptuveni pusotrs tūkstotis liftu, kas regulāri jāpārbauda, jāuztur un jālabo. Tagad iecerēti arī plānveida remonti. Par šiem pakalpojumiem Rīgas pašvaldības uzņēmums pērn izsludināja atklātu konkursu. Tas solījās būt visai brangs kumoss – līgums uz diviem gadiem par kopējo summu vairāk nekā astoņi miljoni eiro. RNP valdes priekšsēdētājs Aivars Gonatrevs atzīst, ka tas ir lielākais šāda veida iepirkums uzņēmuma vēsturē. Liftu plānveida remonti un atjaunošana notiks vēl turpmākos trīs, četrus gadus, līdz visi lifti tiks atjaunoti.
Konkursā pieteicās četri iespējamie pakalpojumu sniedzēji. Tomēr pašās novembra beigās iepirkuma procedūru izbeidza bez rezultāta. Neviens konkursa prasībām neatbilda.
RNP no pretendentiem prasīja daudz – ja pieteicās uz visu liftu apkopi un remontu, bija jāspēj piedāvāt 134 speciālistus, bet pretendenta finanšu apgrozījumam pēdējo trīs gadu laikā bija jābūt līdzvērtīgam pakalpojuma kopsummai – 8,3 miljoniem eiro. Taču tūlīt pēc konkursa, vien divu nedēļu laikā, tika noorganizēta un pabeigta sarunu procedūra, izvēloties piegādātāju un 14. decembrī jau noslēdzot līgumu.
"Mums nebija variantu, jo tie iepirkumi, kuri bija pirms tam - viņi jau tika pagarināti, viņi faktiski jau bija sevi izsmēluši, un mēs faktiski bijām pienākuši pie punkta, ka mēs vispār paliktu bez bez apkalpotāja. Mums bija izsmeltas visas rezerves, ko likums pieļauj," saka Gontarevs.
Augsto finanšu un speciālistu prasību dēļ interesanti šķiet RNP uzrunātie dalībnieki sarunu procedūrai - starp tiem bija divi liftu apkopes uzņēmumi no Latvijas reģioniem ar diviem un trim darbiniekiem (pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem) un dažu desmitu tūkstošu apgrozījumu. Pārējie aicinātie bija vienam īpašniekam Igoram Babkinam piederošas divas firmas - SIA AVVA un Liftu alianse, arī SIA Lifts, bet kā vienīgais no lielajiem tirgus dalībniekiem uzaicināts KONE Lifti Latvija. Taču pieteikumu šim iepirkumam iesniedza tikai Liftu alianse. Zīmīgi, ka no nesekmīgā konkursa dalībniekiem viņi arī bija vienīgie, kuri saņēma ielūgumu uz sarunām. Liftu alianses apakšuzņēmēja godā – tai pašā adresē reģistrētā tā paša īpašnieka firma AVVA (20%), savukārt vēl pie piektdaļas pasūtījuma kā apakšuzņēmējs tika KONE lifti Latvija.
Par Liftu alianses pieredzi daudz informācijas atrast nevar, taču tās īpašnieks Igors Babkins ar otru kompāniju – SIA AVVA jau gadiem ilgi apkalpojis RNP. Arī atbildot uz de facto jautājumu par Liftu alianses pieredzi, Babkins vairāk atsaucas tieši uz SIA AVVA paveikto. Viņaprāt, nav nozīmes firmas nosaukumam, jo pakalpojumu sniegšanai piesaista abu uzņēmumu speciālistus.
Pēc pēdējā Uzņēmumu reģistrā iesniegtā gada pārskata, Liftu aliansē vidējais nodarbināto skaits bijis astoņi cilvēki, savukārt tai pašā adresē reģistrētajā SIA AVVA - 18 cilvēku. Konkursa nolikumā prasīts vairāk nekā simts speciālistu. Babkins norāda – šajā nozarē Latvijā vispār ir ierobežots speciālistu skaits. Tāpat redzams, ka Liftu alianses apgrozījums nav ne tuvu tam apjomam, kas tika prasīts no konkursa dalībniekiem.
Raidījums de facto izpētīja, ka SIA Liftu alianse dibināta jau 2002. gadā, un pirmos desmit gadus tā saukusies Juridiskā alianse. Firmas apgrozījums ilgi bijis neliels, līdz pāris tūkstošiem eiro, peļņa minimāla vai pat zaudējumi. Taču, spriežot pēc gada pārskata, 2016. gadā kompānija atdzīvināta, reģistrēta PVN maksātāju reģistrā un
jau tajā pašā gadā spējusi sasniegt 457 405 eiro apgrozījumu ar fantastisku peļņu – 351 tūkstoti eiro. Gadu vēlāk viņu bizness kļuvis vēl rentablāks. Ar astoņiem darbiniekiem un 1,1 miljonu apgrozījumu tā pēc nodokļu nomaksas spējusi nopelnīt 876 tūkstošus eiro. Rentabilitāte – 86%. Kā tas iespējams?
Liftu alianses vadītājs apšauba Uzņēmumu reģistra datu bāzes datus, taču sīkāk savus darījumus neskaidro. "Jautājums nav korekts, jo šie skaitļi neatbilst realitātei. Tāpēc mums ir pat grūti tos komentēt. Bez tam, 650 000 eiro atrodas kontos kā garantijas līdzekļi dažādu, tostarp privāto pasūtītāju, konkursu garantiju izpildīšanai," norāda Babkins.
RNP vadītājs Gontarevs uzskata, ka acis uz prasību ievērošanu iepirkumā nav pievērtas un par Iepirkuma komisijas paveikto nešaubās.
"Iepirkums beidzies un līgums ir noslēgts. Zinu, ka šobrīd notiek vēl kaut kāda lietas pārskatīšana arī Iepirkumu uzraudzības birojā, tad arī mēs patiesībā uzzināsim, vai bija no iepirkuma komisijas kāds pārkāpums, vai nē," pauž Gontarevs.
Iepirkumu uzraudzības birojs notikušā pārbaudi uzsācis pēc viena uzņēmuma iesnieguma. Lai arī līgums jau stājies spēkā un to atcelt nevar, pārbaudē iespējams pārliecināties par procesa atbilstību likumiem.