Investīciju plūsma atspoguļojas kravu apstrādes un uzglabāšanas infrastruktūras platību apjoma pieaugumā, pagājušā gada laikā atklāto noliktavu kopējā platība ostā pieaugusi par 123 630 m2, savukārt slēgtajām noliktavām – par 40 110 m2. Nozīmīgi ieguldījumi veikti arī termināļu tehnikas un iekārtu attīstībā - 2019. gadā par 116 vienībām ir pieaudzis Rīgas brīvostas uzņēmumu rīcībā esošais tehnikas un iekārtu klāsts, kas liecina par pakalpojumu kvalitātes un jaudas pieaugumu.
Raugoties nākotnē, līdz ar neziņu par pasaules ekonomiskās situācijas turpmāko attīstību, ostas uzņēmēji investīcijas plāno piesardzīgi – prognozētais investīciju apjoms 2021.-2024. gadu periodā novērtēts 149 miljonu eiro apmērā.
"Globālā Covid-19 pandēmija, ekonomiskie un ģeopolitiskie procesi, tostarp sankcijas pret mūsu kaimiņvalstīm Krieviju un Baltkrieviju, ir faktori, kas būtiski ietekmējuši arī Rīgas ostas darbību un kravu konjunktūru. Ostā strādājošie uzņēmumi pielāgojas, pārorientē savu darbību un, kas īpaši svarīgi, investē attīstībā, kas liecina, ka Rīgas ostā darbība neapsīks un tai aizvien būs būtiska loma Latvijas tautsaimniecībā," uzsver Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps. "Nozīmīgu investīciju apjoma pieaugumu šobrīd kavē sarežģīti piemērojamie apbūves tiesības noteikumi," turpina Zeps
Rīgas brīvostas komercsabiedrības ostas teritorijā 2021. gada sākumā nodrošināja 4 139 darba vietas, kas ir uzskatāmas par ostas klastera tiešajām darba vietām ostas teritorijā. Taču kopējais ostā strādājošo vai ar ostas pakalpojumiem saistīto darbinieku skaits - aģenti, ekspeditori, kuģu apgādātāji, kravu kontrolieri, velkoņu apkalpes utt., lēšams vēl lielāks. 2015.-2019. gadu periodā Rīgas ostas pamata klastera komersanti nodokļos kopā samaksājuši 137 miljonus eiro.
"Par spīti dažām spekulācijām par ostu nozīmi un lomu valsts tautsaimniecībā, mēs redzam, ka ostas uzņēmumi ir ievērojams darba devējs un dod būtisku pienesumu valsts budžetam nomaksāto nodokļu veidā, kas, pēdējos gados ir pat pieaudzis, neskatoties uz nelielo apgrozījuma kritumu," norāda Zeps.
Vidējais klastera apgrozījums 2017.-2019. gada periodā ir pārsniedzis 350 miljonus eiro gadā. Kopā pārskatā iekļautajā laika periodā klastera uzņēmumi ar pamatdarbību ir nopelnījuši aptuveni 136 miljonus eiro, sasniedzot 48 miljonu eiro kopējo peļņu 2019. gadā.
Ostas komercsabiedrību pamatkapitāla īpašnieku sarakstā ir vairāk nekā 20 dažādu valstu pārstāvji. Latvijas izcelsmes kapitāls veido 44% (2019. gadā – 40,5%) no ostas uzņēmumu klastera (zemes/piestātņu nomnieki) pamatkapitāla, bet otrajā un trešajā pozīcijā ierindojas Nīderlandes un Kipras komersanti.