Rīgas trokšņus slāpēs pēc saraksta
Cīņai ar nevēlamu un kaitīgu āra troksni, kas rodas no transportlīdzekļiem, rūpnīcām un citiem avotiem, pēc Rīgas domes pasūtījuma ir tapis rīcības plāns. Tajā iezīmēts desmitiem vietu pilsētā, kur jāveic trokšņus ierobežojoši pasākumi. To daļēja īstenošana prasīs vairāk nekā 100 miljonus latu, bet pilnīga izpilde — daudz lielāku summu.
Diena jau rakstīja, ka gandrīz pusē Rīgas trokšņu līmenis pārsniedz valstī atļauto normu un 90% iedzīvotāju dzīvo paaugstinātā trokšņu zonā, liecina pērn izstrādātā trokšņu karte galvaspilsētai un tās apkārtnes teritorijām — Salaspilij, Stopiņiem, Jūrmalai, Mārupei, Olainei u.c. Kā norādīja speciālisti, vides trokšņi cilvēka dzirdei nav tik kaitīgi kā, piemēram, diskotēkas apmeklējums. Taču daudziem dzīve kaut vai dzelzceļa vai tramvaja tuvumā nav patīkama.
Diskomforta zonas
Rīcības plānā Rīgas aglomerācijā ir iezīmētas 60 trokšņainākās jeb "akustiskās diskomforta zonas", no kurām gandrīz visas atrodas centrā vai tuvu tam. "Pilsētā pat ir vietas, kur trokšņu pārsniegumi ir 20 decibeli, kas ir 10 reizes virs normas," uzsver Vides departamenta Gaisa aizsardzības nodaļas galvenais speciālists Miervaldis Lācis. Tiesa, Latvijā ir stingrāki normatīvi nekā citur Eiropā, taču, pat ja tos paceltu vēl, daudzviet pārsniegums tik un tā būtu vismaz piecas reizes lielāks.
M.Lācis stāsta, ka vislielāko trokšņu piesārņojumu veido satiksme. Lai ar to cīnītos, iespējami dažādi risinājumi. Pirmkārt, mājām jāpalielina logu skaņas pretestība, jācenšas aiztaisīt nevajadzīgās ventilācijas lūkas un citas spraugas. Otrkārt, uz ielas iespējams novietot prettrokšņu sienas, stādīt kokus, bruģa vietā uzklāt asfaltu, tramvaja sliedes ieklāt betona segumā. "Šodien daudzas no ulmaņlaika sliedēm jau ir izļurkājušās," viņš piebilst. Būtiski ir arī domāt par to, lai pilsētas centru atslogotu no automašīnām.
"Ar dzelzceļu Rīgā arī ir lielas problēmas. Īpaši mums sūdzas no Latgales priekšpilsētas," norāda M.Lācis. Iespējamie prettrokšņu pasākumi sliežu tuvumā bija viens no tematiem, par ko rīcības plāna sabiedriskās apspriešanas sapulcē pirmdien interesējās iedzīvotāji. Aija Buša arī vaicāja, vai par troksni, ko rada dzelzceļš, var piemērot administratīvo sodu. Uz to dokumenta izstrādātāji SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment (ELLE) pārstāvji atbildēja, ka likums pašlaik neparedz administratīvā pārkāpuma procedūru šādos gadījumos, turklāt sods nebūtu efektīvs, jo nerisinātu problēmu kopumā. Pēc M.Lāča domām, tieši tiem, kuru mājvietas ir dzelzceļa tuvumā, nepieciešams vispirms nodrošināt piemērotus apstākļus dzīvošanai: "Tā ir Salaspils iela, Višķu iela. Nestādīt tur egles, kas būs lielas tikai pēc 25 gadiem, bet prettrokšņu sienas gan varētu veidot." Šis darbs būtu jāveic va/s Latvijas dzelzceļš (LDz), jo normatīvi nosaka, ka trokšņa samazināšana jāveic trokšņa avota pārvaldītājam. M.Lācis uzsver, ka līdz ar rīcības plāna pieņemšanu būs pamats gan no LDz, gan citiem trokšņu radītājiem prasīt atbildību.
Plānu pieņems rudenī
Katrai no diskomforta zonām rīcības plānā ir izstrādāti ļoti detalizēti pasākumi, pēc kuru īstenošanas var iegūt būtisku trokšņu samazinājumu. Tie ir: absorbējoši 4 m augsti prettrokšņu ekrāni un 3 m augsti dzīvžogi no ātri augošās Serbijas egles gar dzelzceļu un autoceļiem; prettrokšņu ekrāni gar ēku fasādēm; ielu un sliežu ceļu pārcelšana, attālināšana no dzīvojamiem objektiem; kustības ātruma ierobežojumi vilcieniem; trokšņa samazināšana rūpnieciskos rajonos. Lai realizētu tikai pirmos divus pasākumus, saskaņā ar ELLE aprēķiniem Rīgā un tās aglomerācijā būtu nepieciešami 107 miljoni latu. No tiem lielākā daļa (ap 90%) būtu nepieciešami 183 ēku fasāžu prettrokšņu risinājumiem, piemēram, biezāku logu ielikšanai. Skaidrs, ka daļa pasākumu būs jāsedz Rīgas pašvaldībai, jo tā ir atbildīga par satiksmes trokšņiem pilsētas ielās, atzīmē M.Lācis. Vai kaut daļa no līdzekļiem tiks piešķirta, būs atkarīgs no jaunās domes deputātu lēmumiem.
Rīcības plāna pabeigšana ilgs līdz jūlija vidum, tad ar to tiks iepazīstināti Vides komitejas deputāti, un pēc tam tas tiks virzīts pieņemšanai domes sēdē. Līdz 10.jūlijam ikvienam interesentam vēl ir iespēja par to iesniegt rakstiskus priekšlikumus un atsauksmes. Iepazīties ar plānu var domes Vides departamentā, kā arī ELLE mājaslapā www.environment.lv sadaļā Aktualitātes.
Diena jau vēstīja, ka Rīgas trokšņu karte, kuru pilsētai nācās izstrādāt saskaņā ar Eiropas Savienības prasībām, izmaksāja 170 000 latu, savukārt rīcības plāna projekts — 120 000 latu. Projekts finansēts no Rīgas Vides aizsardzības fonda un Latvijas Vides aizsardzības fonda līdzekļiem.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.