RNP 2,5 miljonu konkursā uzvar vieni būvuzņēmēji, bet darbus veic jau citi

Namā Tilta ielā Rīgā lietus laikā ūdens no lietus kanalizācijas caurulēm pagrabā tek uz mājas konstrukcijām. Mājas iedzīvotāji jau pirms pieciem gadiem lūguši tās labot.

Kamēr lietus ūdeņi aizvien turpina tecēt mājas pagrabā, šajā mājā aizvadītā gada nogalē ieradās strādnieku brigāde, lai veiktu citus remontdarbus - nomainītu sadzīves notekūdeņu caurules, par kurām mājas iedzīvotājiem nekādu sūdzību nebija. Lielā ātrumā paveikta daļa darbu. Daļu darbus RNP jau pieņēmusi. Remontdarbu tāme mājas iedzīvotājiem sagatavota par vairāk nekā 17 tūkstošiem eiro.

Lai veiktu cauruļvadu nomaiņu šajā un vēl vairākos simtos māju, RNP pirms pusotra gada izsludināja iepirkumu. Tajā tiesības veikt remontdarbus par divarpus miljoniem eiro ieguva apvienība ar firmām Infrakom un Akva būve. Līguma slēgšanai izveidoja pilnsabiedrību Infra AB. Taču jau trīs mēnešus pēc līguma noslēgšanas Akva būve no pilnsabiedrības izstājās. Tobrīd pasūtījumu nebija un Akva būve nevēlējās turēt strādniekus bez darba.

"Kad saprata, kā veidojas tie darbi un kas tie ir par darbiem, cilvēki neredzēja jēgu tur turpināt tos darbus. Jo darbu apjoms uz to brīdi vispār nekāds nebija," raidījumam paskaidro pilnsabiedrībā palikušās kompānijas Infrakom valdes priekšsēdētājs Aivars Zalužinskis.  

Tieši Akva būve bija šīs savienības lielākais biedrs. 2015.gadā firmā Akva būve bija 55 būvniecībā nodarbināto, bet Infrakom - tikai 10, liecina Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) dati. Firmu Akva būve pilnsabiedrībā nomainīja SIA Adapteris, kas iepriekš bijis partneris gan Infrakom (saskaņā ar BIS datiem), gan RNP. Tomēr SIA Adapteris apjomi ne tuvu tobrīd nelīdzinās aizgājušā biedra datiem. 2015.gadā Adapterī bija 15 būvniecībā nodarbināto (avots - BIS).

Tūlīt pēc tam arī sākusies cauruļu mainīšana. Straujā tempā aptuveni gada laikā darbi izpildīti par teju visu līgumā paredzēto summu – 2,3 no 2,5 miljoniem. Remonti veikti 474 objektos, bet tagad izsludināts jau nākamais konkurss.

Ar RNP dalībnieku nomaiņa pilnsabiedrībā nav saskaņota, un tāda neesot bijusi arī līguma prasība. Apsaimniekotājs to esot pamanījis tikai pērn, slēdzot jau nākamo līgumu ar Infra AB - šoreiz, par avārijas darbu veikšanu pusmiljona vērtībā. RNP Juridiskās pārvaldes direktore Ilze Orlova-Jansone raidījumam de facto pauda: "Mums pašiem ir bijis arī līgums ar SIA Adapteris pirms tam, un arī paskatoties Adaptera pieredzi un finanšu apgrozījumu, mums neradās arī šaubas, ka viņi nevarētu izpildīt šo līgumu."

Iespējams, ka, nomainot pilnsabiedrības lielāko biedru, tomēr pieļauts pārkāpums - nav zināms, vai šāda apvienība formāli būtu spējusi izpildīt konkursa prasības. Iepirkumu uzraudzības birojā norāda, ka iemesls pārbaudei būtu bijis, taču ir pagājis vairāk nekā pusgads, kas ir noilguma termiņš administratīvās lietas sākšanai. Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājas vietniece Evija Mugina de facto skaidroja: "Izšķiroši būtu tas, kāda ir kompetence un darbu sadalījums starp sākotnēji piedāvājumu iesniegušajām firmām, kas ir divas, un attiecīgi vēlāk notikušās izmaiņas jau maina šo pretendentu pēc būtības. (..) Jebkuras izmaiņas starp šīm pusēm jebkurā gadījumā ir izmaiņas līguma slēdzēja pusē, kuras likums nepieļauj!"

Darbu veicējs - pilnsabiedrība Infra AB - nav reģistrēts būvkomersantu reģistrā. RNP un arī uzņēmuma pārstāvis saka – viņiem nav jāreģistrējas, jo katra no sabiedrības biedriem jau ir reģistrēta. Taču Ekonomikas ministrija ir pretējās domās un uzskata – līguma slēdzējam jābūt reģistrētam kā būvkomersantam. To apliecina arī dati BIS, kur reģistrēts daudz pilnsabiedrību, kuru biedri arī paši reģistrēti kā būvkomersanti.

Tilta ielā mājas iedzīvotāju aktivitāte atklāj aizvien jaunus faktus, kas liek šaubīties par RNP veiktās apsaimniekošanas kvalitāti.Piemēram, no Ekonomikas ministrijas saņemts atzinums, ka defekta aktu, uz kuru pamata darbi ieplānoti, sastādījušas personas, kam nebija atbilstoša sertifikāta. Savukārt čuguna cauruļu mainīšana notikusi pat ļoti savlaicīgi - jau 20 gadus pirms to ekspluatācijas laika beigām.

"Ekspluatācijas laiks čuguna kanalizācijas caurulēm ir 60 gadu, un attiecīgi drīz jau beigsies tas ekspluatācijas laiks. Lai nomainītu tās līdz ekspluatācijas laika beigām, mēs tad visām mājām liekam par piedāvājumu komunikāciju nomaiņu, jo tieši komunikācijas ir pamatpakalpojums, kas jau noteikts pārvaldīšanas likumā," saka RNP Inženierkomunikācijas nodaļas vadītājs Edgars Akmens.

Pārvaicājot, vai tiešām čuguna caurules, kuru ekspluatācijas laiks ir ap 60 gadiem, nolemts mainīt jau pēc 40, Akmens precizē, ka kopš mājas uzbūvēšanas pagājis jau 41 gads un piebilst: "Apakšējā sadale bija ļoti sliktā stāvoklī, pēc inženiera vārdiem, un viņš bija plānojis to nomainīt."

Mājas iedzīvotāji arī bijuši izbrīnīti, ka atvērumi ap cauruļvadiem aizbāzti ar plastikāta maisiņiem un aizdarināti ar parastām, ne ugunsdrošām putām. Izsauktais būvinspektors konstatējis, ka nomainītajiem cauruļvadiem nav veikti ugunsaizsardzības pasākumi, tai skaitā – starp stāviem. Ugunsdroša izolācija tiek prasīta, lai nelaimes gadījumā uguns "neaizskrietu" pa visiem stāviem.

Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāve Ilze Žūka saka: "Būvinspektors bija konstatējis situāciju konkrētajā brīdī. Bet, tā kā nebija uz vietas neviena, tad nevarēja uzdot jautājumu, kādus darbus vēl ir paredzēts veikt. Uz to brīdi tika apturēti būvdarbi un pieprasīta papildu informācija. Lai mēs redzētu – vai ir paredzēts turpināt, vai ir pabeigti un kādas tehnoloģijas tiks izmantotas, lai ugunsdrošības noteikumi tiktu ievēroti."

Vēl neilgi pirms tam namu pārvaldes darbinieks gan aicinājis iedzīvotājus darbus pieņemt, norāda mājas Tilta ielā vecākā Kristīne Rudzīte.

Arī tad, kad mājas iedzīvotājiem izdevās iepazīties ar tāmi, tā šķitusi pārlieku dārga. Piemēram, materiāli bijuši dārgāki nekā mazumtirdzniecībā. Remonta tāmē redzams, ka caurules PP 110 cena par vienu metru norādīta pieci eiro (bez PVN), savukārt mazumtirdzniecībā, piemēram, veikalā K-Senukai, tādu pašu, divmetrīgu cauruli var nopirkt par 7.49 (ar PVN), kas, salīdzinot būtu uz pusi lētāk - nepilni trīs eiro par metru bez PVN.

RNP pārstāvji skaidro, ka vadās pēc vidējām tirgus cenām, kā arī - ja pretendents konkrētajā pozīcijā piedāvā augstāku, bet kopumā zemāko cenu, tad RNP izvēlas atbilstoši likumam pēc zemākās cenas principa.

Mājas iedzīvotāji lūguši viedokli arī Ekonomikas ministrijai. Tā ne tikai norādījusi uz normām, ko RNP nav ievērojis, bet arī aicina mainīt namu apsaimniekotāju, ja esošais neapmierina. "Ja pasūtītājs neprasa šo kvalitāti un neatbild  pret iedzīvotājiem ar prasību pret kvalitatīvi padarītiem darbiem, un iedzīvotāji, savukārt, neatsakās no šāda veida namu apsaimniekotāja, tad šāda prakse lēnām veidojas un var arī atkārtoties. Ja šādā gadījumā dzīvokļu īpašnieki atsakās no apsaimniekotāja, tad varbūt nākotnē nepraktizēs šādus gadījumus," saka Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis.

Jāpiebilst, RNP uzskata, ka iedzīvotājiem par gaidāmo remontu ir paziņojis pienācīgā kārtībā, jo tas bijis ielikts ikgadējā paziņojumā par plānotajiem remontiem. Šajā gadījumā iedzīvotāju klusēšana uzskatīta par piekrišanu.