1/pārvietojot iestāžu un organizāciju birojus ārpus pilsētas centra, vadītāji vai īpašnieki bieži vien neizvērtē esošo darbinieku dzīves vietas. Agrāk visi brauca uz darbu Rīgā iekšā un bija iespējams daudzmaz prognozēt sastrēgumu rašanās laikus – no rītiem uz centru un vakarā ārā no tā. Tagad liela daļa iedzīvotāju šķērso pilsētu, lai no dzīvesvietas (piem. Juglas) nokļūtu darba vietā (piem. Valdlaučos).
2/ cilvēki pārceļas uz dzīvi ārpus mikrorajoniem un iegādājas auto. Bieži vien auto cilvēki pērk nepieciešamības dēļ, jo sabiedriskais transports uz jaunajiem ciematiem nekursē. Ciematu attīstītāji šo jautājumu neuzskata par nozīmīgu, pieņemot, ka mūsdienās gandrīz katrā ģimenē ir auto.
3/ pasaules tendences liecina, ka arvien vairāk cilvēku pārceļas uz dzīvi pilsētās. Taču te svarīgi nodrošināt bērnudārzus un skolas decentralizētā veidā. Pašreiz vecāki savus bērnus ved uz jau esošiem bērnudārziem un skolām pilsētā. Pēc tam vecāki atkal brauc no pilsētas ārā uz darbu.
4/ tikpat svarīgi ir decentralizēti izvietot slimnīcas, policiju un ugunsdzēsējus. Tas atvieglos šo dienestu darbu un padarīs to ātrāku.
Es redzu vairākas iespējas kompleksi risināt šos sastrēgumu cēloņus, nosacīti tos iedalot īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa pasākumos.
ĪSTERMIŅA PASĀKUMI:
1/ valsts un pašvaldību iestādēs un organizācijās ir iespējams plānot dažādus darba laikus. Ja tas nav iespējams pilnībā saistībā ar klientu apkalpošanu, tad vismaz daļēji, paredzot atsevišķām darbinieku grupām (personāls, kuram nav tieša darba ar klientiem) atšķirīgus darba laikus. Tādejādi daļa cilvēku pa Rīgu pārvietotos citā laikā. Pat pusstunda šeit ir nozīmīga atšķirība, lai mazinātu sastrēgumus un pārpildīto sabiedrisko transportu. Arī šo iestāžu un organizāciju pārvietošana ārpus Rīgas centra dotu būtisku pozitīvu ietekmi.
2/ pašreiz Rīgā nebūtu pareizi ieviest jebkādu maksu par iebraukšanu centrā, līdz nav nodrošināta bezmaksas alternatīva šo centru apbraukt. Taču efektīvs risinājums būtu maksas palielināšana par stāvēšanu centra zonā vai pat pilnīga stāvēšanas aizliegšana. Veidojot jaunus sabiedriskus objektus (veikalus, birojus, iestādes) par obligātu nosacījumu jāuzstāda pietiekošas ietilpības autostāvvietu izveide projektējamā objekta robežās, lai tas neradītu papildus slodzi uz pilsētas stāvvietām. Turklāt, būtiski ir jebkura objekta projektēšanas stadijā veikt transporta satiksmes plūsmu analīzi ne tikai esošā kvartāla robežās, bet daudz plašāk. Šī analīze būtu jāveic objekta attīstītājam un jāpārliecina par to, ka būtiskas negatīvas ietekmes uz satiksmi nebūs un, ja būs, tad jāpiedāvā risinājumi.
3/ būtisku ietekmi uz sastrēgumu veidošanas dod preču un pakalpojumu piegāde. Mūsdienās neviena biroja darbs nav iedomājams bez dažādu pakalpojumu piegādes, tāpēc, runājot par šo jautājumu, nedrīkst koncentrēties tikai uz pārtikas un citu preču piegādēm. Jāatceras arī par pakalpojumiem. Liela daļa piegāžu būtu jāpieļauj tikai ārpus darba laika. Tas ir tikai uzņēmumu darba plānošanas jautājums.
4/ bieži sastrēgumu laikā rodas satiksmes negadījumi. Jāmeklē risinājumi,kā šos negadījumus novērst maksimāli īsā laikā. Te varētu izmantot noteikta iekšēja standarta ieviešanu ceļu policijas darbā, kas paredzētu 10-15 minūšu reakcijas laiku un ātru avārijas vietas atbrīvošanu. Operatīvai kustībai sastrēgumu laikā varētu izmantot policijas patruļas ar motocikliem un motorolleriem.
5/ Lietderīgi būtu atļaut labo pagriezienu krustojumos pie sarkanās gaismas. Šāda pieredze nav nekas jauns un labi darbojas kaimiņos –Lietuvā. Protams, katrs jaunievedums sākumā rada apjukumu un iespējami arī satiksmes negadījumi šī risinājuma dēļ, bet tas ir tikai laika un pieraduma jautājums.
VIDĒJA TERMIŅA PASĀKUMI:
1/ galvenais priekšnosacījums personīgā autotransporta intensitātes samazināšanai pilsētas ielās ir ērts un ātrs sabiedriskais transports. Maršrutus plānojot, jānodrošina satiksme uz jebkuru jaunu apdzīvotu vietu, kas veidojas Rīgas apkaimē, pirms tur parādās pirmie iedzīvotāji. Iegādājoties mājokļus, cilvēki rēķinās ar esošo situāciju. Turklāt, pašreiz, iespējams, daudzus no mājokļu iegādes jaunos projektos attur tieši sabiedriskā transporta trūkums. Jūtamus rezultātus nedos sabiedriskā transporta ietilpības palielināšana, jo, lai cilvēks pārsēstos no automobiļa sabiedriskajā transportā, ir svarīgs tā ērtums un ātrums, nevis ietilpība. Visveiksmīgākie sabiedriskā transporta projekti pasaulē ir tieši mazas ietilpības bieži kursējoši transporta līdzekļi ar komfortu, kurš pielīdzināms autotransportam.
2/ Kā papildus risinājumi esošā sabiedriskā transporta uzlabošanai būtu integrēt vienā transporta tīklā trolejbusus, tramvajus, autobusus un vilcienus tā, lai to maršruti nepārklātos un maksa par braukšanu pilsētas robežas tiktu iekasēta pēc vienotiem principiem un ar vienotiem paņēmieniem. Vēl, plānojot sabiedriskā transporta maršrutus, noteikti jāņem vērā tā tiešu sasaisti starp dzīvojamo rajonu un tam skolām, kurās iet rajona bērni. Labs risinājums būtu arī skolas autobusu ieviešana. Vecāki bērnus paši uz skolu ved tieši drošības apsvērumu dēļ, ko nespēj nodrošināt esošais lielas ietilpības pārpildīts sabiedriskais transports jeb tāpēc, ka gar skolu sabiedriskais transports nekursē vispār.
ILGTERMIŅA PASĀKUMI:
1/ nākotnē galvenais uzdevums Rīgā ir attīstīt lokveida apvedceļus pilsētas centra daļai. Šiem apvedceļiem ir jābūt ātriem un ar lielu caurlaidības spēju. Tādējādi zaudētie kilometri uz apvedceļa tiktu kompensēti ar iegūto laiku. Ja šie divi kritēriji netiks sabalansēti, apvedceļi var nedot savu gaidīto rezultātu.
2/ Sadarbībā ar Rīgai pieguļošajām pašvaldībām jāplāno bērnudārzu, skolu, slimnīcu, policijas un ugunsdzēsības dienesta izvietojums. Šeit svarīgi ir īstenot integrētu attīstības stratēģiju, kas nav balstīta uz katras atsevišķas pašvaldības budžetu. Labs risinājums būtu arī valsts un pašvaldību iestāžu un organizāciju vai atsevišķu to struktūrvienību novietojuma maiņa ne tikai ārpus Rīgas centra, bet varbūt pat ārpus pilsētas. Tas ļautu ietaupīt arī būtiskus šo organizāciju budžeta līdzekļus, jo telpu un pakalpojumu izmaksas ārpus Rīgas ir zemākas. Zemākas ir arī darbaspēka izmaksas.
Kopumā skatoties, satiksmes sastrēgumu mazināšana nav panākama, koncentrējot uzmanību uz satiksmes dalībnieku pārvietošanās ierobežošanu. Vislielāko efektu dos šo satiksmes dalībnieku iespēja izvēlēties, kas tiktu nodrošināta ar kvalitatīvām alternatīvām.