“Rīgas mēram, pirmkārt, jāiet Brāļu kapos 8. maijā, kas oficiāli skaitās upuru piemiņas diena – tas nav apspriežams. Bet būtu liekulīgi pret visiem vēlētājiem – gan mūsu, gan citu partiju –, ja es pirms vēlēšanām darītu vienu, bet pēc vēlēšanām, lai izpatiktu citai auditorijai, – ko citu. 9. maijā aiziet un apsveikt veterānus, cilvēkus, kas nepieņem šo kalendāra starpību, pateikt viņiem paldies, tas ir jādara, esmu to darījis vienmēr un darīšu, neskatoties uz to, kas es esmu.”
Savukārt komentējot krievu valodas lietošanu Rīgas domē, N.Uškovs uzskata, ka sociālajai palīdzībai jabūt pieejamai arī krievu valodā un cilvēku var apkalpot domes darbinieks, kam tā ir dzimtā valoda. Tas nenozīmē, ka latvietim, lai strādātu Rīgas domē, būs jāzina krievu valoda, uzsvēris N.Ušakovs.
“Tas ir mīts, kas kopš 1991. gada kultivēts Latvijā: ja tu kaut ko dod krievu valodai, tad automātiski atņem latviešu valodai. Mums vienmēr bijusi pozīcija – ja cilvēks atnācis pēc sociālās palīdzības Rīgas domē un ja viņš neprot runāt latviski, viņam ir jāsniedz informācija krievu valodā. Varbūt pat viens no iemesliem, kādēļ viņš ir nonācis līdz tam, ka jālūdz sociālā palīdzība, ir tas, ka viņš neprot latviešu valodu un nav tik konkurētspējīgs darba tirgū. Ja šim cilvēkam tiek sniegta informācija krievu valodā, tas nekādā veidā neapdraud ne latviešu valodas, ne kultūras pozīcijas Rīgā un nepārkāpj latviešu tiesības lietot valodu. Domes administrācijā nav problēmu to risināt tā, ka krievvalodīgos cilvēkus apkalpo cilvēks, kam krievu valoda ir dzimtā, un tas nenozīmē, ka latvietim, lai strādātu Rīgas domē, obligāti jāzina krievu valoda. Pieņemu, ka tie latvieši, kas par mums balsoja, saprot – ja veca tante vai bezdarbnieks nevar saņemt pabalstu tāpēc, ka neprot latviešu valodu, tas neapdraud latviskumu.”