Pēc Lauksaimniecības datu centrā pieejamās informācijas uz 2014.gada 1.janvāri esošais zīdītājgovju skaits bija 29094, savukārt uz 2016.gada 1.janvāri - jau 38870, kas ir liels pieaugums, aptuveni par 34 procentiem. Šī tendence liecina, ka gaļas ražošanas nozare ir perspektīva. Tas savukārt piena nozarei ir signāls, ka agri vai vēlu liels skaits saimniecību pāries un jau tagad pāriet uz gaļas sektoru, kurā ir lielāka pievienotā vērtība, jo prasa mazākus resursus, kas saistīti, piemēram, ar darbaspēka izmaksām.
Analizējot esošās tendences saistībā ar gaļas liellopu sektora attīstību valstī, Lauksaimnieku apvienība secinājusi, ka jau tagad sāk pietrūkt vaislas dzīvnieku sekmīgai nozares attīstībai un tas norāda uz jaunu tendenci.
Savukārt veicot piena sektora analīzi, biedrība konstatējusi, ka pēdējo divu gadu laikā pieaugums ir bijis minimāls, tikai ap 3,6%, tādējādi norāda uz piena sektora lēnu attīstību vai pat stagnāciju.
Zemnieku saimniecības Rudzāts valdes loceklis Ramiss Aļijevs, kas audzē gaļas lopus norāda, ka gaļas nozares dalībnieki sāk strādāt kvalitatīvāk, un, pieprasījuma dēļ jūtams kvalitatīva materiāla (Limousin, Scharolais) šķirņu trūkums. "Latvijā nav problēmu sagatavot atbilstošu materiālu dzīvnieku audzēšanai, bet tas nav izdarāms uzreiz, bet dažu gadu laikā, līdz ar to, jāpielāgo plānošanas periods esošajai situācijai," stāsta Aļijevs.
Tikmēr zemnieku saimniecības Rozītes īpašniece, piensaimniece Valentīna Roziņa atzīst, ka nolēmusi pievērsties gaļas ražošanai un norāda, ka tālāku izdevumu optimizāciju piensaimniecībā neredz. "Esošā sadarbība ar pārstrādes uzņēmumiem un veikaliem nav nesusi cerētos rezultātus. Aptaujājot citas saimniecības, situācija ir līdzīga kā manā saimniecībā. Ja ir jāstrādā nozarē, kas nenes peļņu, bet tikai zaudējumus, tad no tādas ir jāatsakās. Skumīgi ir tikai tas, ka laika gaitā paliks minimāls saimniecību skaits, kuras strādās šajā nozarē un, protams, zaudētāji būs atkal patērētāji," stāsta Rozīšu īpašniece.