Dienas komentārs / Diena / Dienas komentārs / Diena

Dienas komentārs

Pagaidu kompromisi © DIENA

Piektdien noslēdzas ASV prezidenta Donalda Trampa iepriekš atliktā oficiālā vizīte Ķīnā, kura risinās situācijā, kad Pekinas rokās, izmantojot ASV prezidenta iecienītu izteikumu, ir ievērojami vairāk un labākas kārtis nekā Vašingtonai.

Tagad viss prezidenta rokās © DIENA

Politiskā drāma no Saeimas un valdības nama šodien pārceļas uz Rīgas pili, kur Valsts prezidents sāks konsultācijas ar partijām par jaunas valdības izveidi. Atļaušos prognozēt, ka ne tehniska valdība, kura kaut kā nočunčina līdz vēlēšanām, ne ilgstoša drāma, kurā partijas apmainās ultimātiem un sarkanajām līnijām, nav Edgara Rinkēviča plānos. Šķistu tikai loģiski, ka prezidents izmantos iespēju nodemonstrēt spēju ātri izveidot strādātspējīgu valdību, kas ideoloģiski un saturiski būs skice tam iespējamam Saeimas sastāvam, kurš 2027. gada pavasarī lems par viņa pārvēlēšanu uz otro termiņu.

Piesardzība jāstiprina visiem © DIENA

Vidējā bruto alga mūsu valstī pērn nedaudz pārsniedza 1800 eiro mēnesī un vidējās pensijas lielums bija ap 600-700 eiro. To ļauj secināt publiski pieejamie dati. Uz šādu ienākumu fona milzīgas šķiet tās summas, ko Latvijā izmāna finanšu krāpnieki.

Lēciens nezināmajā © DIENA

Lielbritānijā 7. maijā notikušās Anglijas vietējo padomju, kā arī Skotijas un Velsas parlamentu vēlēšanas ir kļuvušas par katastrofu valsts mērogā pie varas šobrīd esošajiem leiboristiem un acīmredzami nozīmē arī šīs partijas neatgriezenisku norietu.

Joprojām esam lasītāju nācija © DIENA

Pretēji nereti dzirdamajam viedoklim, ka mūsdienās cilvēkiem interesē tikai krāsaini attēli, īsi teksti un koši video, statistika rāda, ka joprojām sava noturīga niša ir arī grāmatām.

Phenjanas doktrīna © DIENA

No komunistiskās Ziemeļkorejas konstitūcijas ir dzēsta klauzula par to, ka viens no šīs valsts pastāvēšanas mērķiem ir visas Korejas apvienošana, kā arī visas atsauces par iespējamu vai vēlamu apvienošanos ar Dienvidkoreju.

Riski un austrumu pierobeža © DIENA

Latvijā šūnu apraides izmantošana iedzīvotāju brīdināšanai ir salīdzinoši jauna metode. Pie tās sabiedrībai vēl ir jāpierod, un tās lietošana vēl jāpilnveido valsts struktūrām un dienestiem, kas lemj par šūnu apraides izmantošanu.

OPEC beigu sākums? © DIENA

Apvienotie Arābu Emirāti (AAE) šā gada 1. maijā oficiāli izstājās no naftas eksportētājvalstu organizācijas OPEC un naftas ieguvējvalstu alianses OPEC+.

Aug pesimisms. Ko darīt? © DIENA

Ekonomiskā nenoteiktība pieaug, un uzņēmēju noskaņojums pasliktinās.

Optimālo kompromisu meklējot © DIENA

Stratēģiski domājošs politiķis no populista atšķiras ar to, ka koncentrējas uz dažādu sabiedrības grupu interesēm, nevis tikai uz savu elektorātu vai uz to cilvēku loku, kuru pārstāv pats. Šāds vienkāršots, bet trāpīgs skaidrojums ir pavīdējis laiku pa laikam un var izpausties ne tikai valsts politikas, bet arī vietvaru līmenī.

Rietumāfrikas pavērsiens? © DIENA

Rietumāfrikas valsts Mali nupat piedzīvoja lielāko radikāļu ofensīvu kopš 2012. gada, kuras iznākums var mainīt iekšpolitisko situāciju šajā valstī.

Rīga gaida kultūras tūristus © DIENA

Nesenie strīdi par atbalstu aviokompānijai airBaltic aktualizēja tēmu par to, vai Latvijā pasažieru pārvadāšanu un tūristu uzņemšanu var uzskatīt par ekonomikai svarīgām nozarēm.

Gājiens uz Briseli? © DIENA

Nākamais Ungārijas premjerministrs Pēters Maģars nupat nāca klajā ar paziņojumu, ka – ciešā sadarbībā ar Austriju un balstoties uz kopīgo Austroungārijas pagātni – vēlas izveidot Centrāleiropas valstu apvienību, lai palielinātu reģiona lomu un ietekmi Eiropas Savienībā (ES).

Iedzīvotāju skaits mainīsies © DIENA

Iedzīvotāju skaita izmaiņas ir tēma, kurai tiek pievērsta liela uzmanība. Par to, kā mainās cilvēku daudzums Latvijā un citur pasaulē, ir vēstījis laikraksts Diena, žurnāls Dienas Bizness un arī citi mediji.

Negaidīti pārliecinoši © DIENA

Par 19. aprīlī notikušo Bulgārijas parlamenta (Nacionālās asamblejas) vēlēšanu uzvarētāju kļuvusi valsts eksprezidenta Rumena Radeva tikai pavisam neilgi pirms vēlēšanām izveidotā alianse Progresīvā Bulgārija (PB).

Pēc vēlēšanām būs jāvienojas © DIENA

Pirms aptuveni astoņiem gadiem, kad galvenā aktualitāte Latvijā bija 13. Saeimas vēlēšanas, tobrīd populārs politologs intervijā SestDienai sacīja: "Agresīvai braukšanai ar muti ir sava cena. Tu nevari visus lamāt un pēc tam teikt: eh, sēžamies un strādājam kopā!"

Negaidīts pavērsiens © DIENA

Fakts, ka marta otrajā pusē notikušās Slovēnijas Nacionālās asamblejas (parlamenta) vēlēšanas noslēdzās bez saprotama uzvarētāja, bet sadrumstalotais jaunā sasaukuma parlaments nav spējis vienoties par jaunas valdošās koalīcijas izveidi, jau ir licis šīs nelielās bijušās Dienvidslāvijas valsts vārdam izskanēt tālu aiz tās robežām.

Tiesības dzīvot drošā vidē © DIENA

Plašas uzmanības vērts ir Valsts policijas (VP) paziņojums, ka pagaidām Latvijā nav tādu noziedzīgo grupējumu, kuri būtu organizēti pēc etniskās piederības, bet nākotnē ir iespējama šādu grupējumu veidošanās.

Kārtējais cikls? © DIENA

Citu nozīmīgu starptautisko notikumu zināmā ēnā ir palikusi pagājušajā nedēļā notikusī Taivānas politiskās partijas Gomindāna līderes Džanas Livaņas vizīte kontinentālajā Ķīnā, ieskaitot viņas tikšanos ar Ķīnas vadītāju Sji Dziņpinu.

Ražošanai jāatrod īstā vide © DIENA

Latvijas iedzīvotājiem ir svarīgi, lai elektrības cenas būtiski nepieaugtu. Tā lakoniski var formulēt mērķi, uz kādu būtu jāizvirzās mūsu valsts enerģētikas politikai.

Katram savs pamiers © DIENA

Neraugoties uz pēdējā brīdī noslēgto divu nedēļu pamieru starp ASV un Irānu, kā arī Pakistānā gaidāmajām abu pušu sarunām, kā pamiera nākotne, tā iespēja panākt kādas plašākas vienošanās joprojām atrodas zem lielas jautājuma zīmes.

Saeimas vēlēšanu rezultāti mūsu sabiedrībā ir izraisījuši gan prieku, gan izbrīnu, gan sašutumu. Tomēr nav bijis tā, ka iedzīvotāju vairākumam rastos bažas, ka vēlētāju balsis ir saskaitītas nepareizi un ka tas ietekmējis to, kuri politiskie spēki guvuši uzvaru un kuri – ne. Ir bijuši politiķi, kuri cerējuši uz panākumiem un meklējuši vainīgos, ja panākumi nav gūti. Ir bijis arī pa kādam sazvērestības teoriju kultivētājam, tomēr tie bijuši atsevišķi gadījumi. Mūsu valsts šajā ziņā nav unikāla, tāpat ir bijis arī citur pasaulē.

Marta beigās Kamerūnā aizvadītajā Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) ministru konferencē netika panākta vienošanās par gandrīz trīs gadu desmitus ilgušā moratorija, kas nodrošināja beznodokļu elektronisko pārraidi starp PTO dalībvalstīm, pagarināšanu.

Dažādi finansiālie samezglojumi ar lidsabiedrību airBaltic ir saistīti jau daudzus gadus. Pašreizējā aktualitāte par to, ka politiķu vidū nav vienprātības, vai piešķirt airBaltic aizdevumu, ir tikai kārtējā, lidsabiedrībai veltītā diskusija.

Digitālo risinājumu attīstība notiek tik strauji, ka reizēm normatīvais regulējums un sabiedrības redzējums netiek tai līdzi. Šopavasar par to liecina diskusija, kurā sadūrās viedokļi par internetā (blogos, sociālajos tīklos un tamlīdzīgi) ievietotā satura izmantošanu.

Plaša mēroga karadarbība Tuvajos Austrumos, kas turpinās vairāk nekā mēnesi un, pat pēc pieticīgām aplēsēm, jau ir nodarījusi globālajai ekonomikai zaudējumus 3,5 triljonu ASV dolāru apmērā (apmēram līdzvērtīgus Francijas vai Indijas nominālajiem IKP), acīmredzami joprojām ir tāla no sava noslēguma.

Latvijā uzņēmējdarbības vidi pozitīvi vērtē vairāk nekā 40% uzņēmēju, bet negatīvi – vairāk nekā 50%. To atklāj augstskolas Turība Biznesa indekss, kas tika publiskots martā un ir veidots sadarbībā ar pētījumu centru SKDS.

Iepriekšējās nedēļas beigās Slovēnijā tika aizvadītas lielā mērā dramatiskas Nacionālās asamblejas (parlamenta) vēlēšanas, pēc kurām šo nelielo valsti acīmredzami gaida ne mazāk dramatisks jaunas valdības veidošanas process.

Viens no tematiem, kas šogad Latvijā var kļūt par politisku un ekonomisku aktualitāti, ir imigrācija. Turklāt ir jau parādījušās pazīmes, kas liecina, ka attieksme pret imigrāciju šķeļ mūsu sabiedrību.

Nesen platformā Persuasion tika publicēts Frensisa Fukujamas raksts ar nosaukumu Ko patiesībā nozīmē Rietumu civilizācija (What Western Civilization Really Means), kas acīmredzami ir plaši zināmā domātāja mēģinājums fundamentāli pārdefinēt šo jēdzienu, vienlaikus turpinot aizstāvēt tieši Rietumu civilizācijas tiesības uz vienīgās universālo vērtību nesējas statusu.

Šodien