Dienas komentārs / Diena / Dienas komentārs / Diena

Dienas komentārs

Levita neveiksmīgā likme uz partijām © DIENA (7)

Pat ja skandāla ap Valsts prezidenta Egila Levita zvanu divām Attīstībai/Par! (A/P) Saeimas deputātēm, lobējot savas padomnieces Irēnas Kucinas iecelšanu Satversmes tiesas (ST) tiesneses amatā, pamatā tiešām ir cīņa par ietekmi konstitucionālajā tiesā, nevis plikas politiskās intrigas, secinājumi un konsekvences, kas izriet no vienas koalīcijas partijas lēmuma publiski vērsties pret prezidentu, vismaz šobrīd, šķiet, pārsniedz to ietekmi, ko nestu cita tiesneša kandidatūras izbīdīšana.

Bīstamā pārcentība © DIENA (6)

Latvijas politiķu un ierēdņu vieglprātīgā attieksme, Eiropas Savienības (ES) koridoros notiekošajās apspriedēs pārstāvot gan valsts kopējās, gan katra pilsoņa, tostarp uzņēmēja, intereses, aizvien nepatīkami pārsteidz.

Šanhajas sadarbības organizācija vēršas plašumā © DIENA (1)

Valdot kaislībām ap ASV, Lielbritānijas un Austrālijas jaunizveidoto militāri stratēģisko aliansi AUKUS, gandrīz bez ievērības tika atstāts tajā pašā laikā Tadžikistānas galvaspilsētā Dušanbē notikušais Šanhajas sadarbības organizācijas (ŠSO) samits, kura laikā tika dots starts Irānas pilntiesīgai dalībai šajā organizācijā.

Desmitgades trieciens makam © DIENA (5)

Latvijas Bankas konferencē par ekonomiku pārmaiņu laikos Eiropas Centrālās bankas amatpersonas visai skaidri lika manīt, ka ekonomiskā pieauguma stabilitātes vārdā šobrīd augošās inflācijas slāpēšanai nekas darīts netiks.

Jauns risks valdībai © DIENA (4)

Saistībā ar vakcināciju pret Covid19 mūsu valstī izveidojusies paradoksāla situācija – vakcinējusies ir aptuveni puse no visiem pilngadīgajiem iedzīvotājiem. 21. septembrī pirmo vakcīnu bija saņēmuši 51,7%, bet vakcināciju noslēguši 48,1% to Latvijas iemītnieku, kas sasnieguši 18 gadu vecumu, vēsta Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs.

Zemūdenes kā divu Rietumu simbols © DIENA (7)

Lielbritānijas, ASV un Austrālijas paziņojums par stratēģiskās savienības AUKUS izveidi, apvienots ar Austrālijas paziņojumu, ka tā atsakās no vienošanās ar Franciju par 12 konvencionālo zemūdeņu iegādi, tā vietā izvēloties būvēt astoņas kodolzemūdenes, izmantojot amerikāņu un britu tehnoloģijas, Francijā oficiāli (ārlietu ministra līmenī) ir nodēvēts par "naža dūrienu mugurā" un izraisījis valsts mēroga sašutuma vētru.

Bailes no līderiem © DIENA (17)

Vismaz pēdējo desmitgadi Latvijas politikā vērojams kāds fenomens, kas gan ir visai Eiropai raksturīga laikmeta iezīme – spožu demokrātisku partiju līderu trūkums. No vienas puses, daļai sabiedrības liberālo uzskatu ietekmē, iespējams, jebkāda veida līderība ir sākusi asociēties ar autoritārismu, demokrātijas trūkumu, gandrīz vai Aleksandra Lukašenko parauga pārvaldības praksi. No otras puses, šķiet, pašām partijām šos līderus nemaz tik ļoti negribas, gandrīz vai bail no viņiem.

Ceļā uz vienotāku Eiropu © DIENA (2)

Ekonomisko kontrastu mazināšana Eiropas Savienībā (ES) bija viens no galvenajiem tematiem, par ko pagājušajā nedēļā tika spriests Eiropas Pilsoņu paneļdiskusijā, kas norisinājās Strasbūrā Konferences par Eiropas nākotni ietvaros.

Jurašs kā Šrēdingera kaķis (9)

Ceturtdien, gandrīz trīs mēnešus pēc valsts noslēpuma izpaušanā apsūdzētā politiķa Jura Juraša (JKP) attaisnošanas pirmās instances tiesā, ar skopu, bet ļoti savdabīgu un plaši interpretējamu skaidrojumu šim savam lēmumam klajā nāca Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese Zita Studente.

Par daudz naudas?(7)

Klausoties un lasot gan Valsts prezidenta Egila Levita, gan arī Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa atklāsmes par jaunu politisku amatu radīšanas nepieciešamību, būtībā var izdarīt diezgan skaidru secinājumu par pašreiz pie varas esošo cilvēku attieksmi pret valsti un nodokļu maksātāju naudas godprātīgu izlietošanu.

Eiropas enerģētikas ideālais bezvējš © DIENA (10)

Bezvējš Ziemeļjūrā, kas turpinās kopš šā gada sākuma, aukstā ziema un karstā vasara, gāzes deficīts Eiropas tirgū tā iemesla dēļ, ka savas gāzes Eiropā kļūst aizvien mazāk, bet visi brīvie resursi plūst uz Āzijas tirgu, kā arī politiskie lēmumi, kas neatbilst ļoti specifiskā enerģētikas tirgus realitātei, – šie un vēl citi apstākļi ir radījuši priekšnoteikumus ideālai vētrai vai, ja precīzāk, ideālam bezvējam Eiropas enerģētikā.

Komercbanku negausības gūstā © DIENA (3)

Pirmdien Latvijas Banka (LB) rīko konferenci Ilgtspējīga ekonomika pārmaiņu laikos, liekot būtisku akcentu uz investīcijām kā kritisku faktoru valsts ilgtspējīgai attīstībai. Pēdējo nedēļu laikā LB vadītājs Mārtiņš Kazāks par šo tēmu ir ticies gan ar Valsts prezidentu, gan premjeru. Un, lai gan no šo tikšanos skopajām preses relīzēm grūti izvilkt kādu jēgpilnu saturu, paralēli portālā Makroekonomika.lv visai atklātu rakstu ir publicējis LB Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste

Lietuvas spēka faktors © DIENA

Mūsu dienvidu kaimiņvalsts Lietuvas ietekme Latvijas uzņēmējdarbības vidē tiek uzsvērta jau gadiem, it īpaši akcentējot tirdzniecības tīkla Maxima un ar to saistīto zīmolu, piemēram, e-veikala Barbora darbību. No Lietuvas Rīgā ir ienācis arī iepirkšanās centra Akropole zīmols, kas lietuviskajā versijā – Akropolis – jau iepriekš bija pazīstams Viļņā, Kauņā, Klaipēdā un Šauļos. Bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš nesen atgādināja arī par to, ka "Lietuvas investoriem ir bijusi izšķiroša loma Rīgas biroju ēku tapšanā".

Putina piedāvājums, no kā grūti atteikties © DIENA (8)

Pagājušās nedēļas beigās ne tikai postpadomju telpā plašu rezonansi izraisīja Krievijas un Baltkrievijas prezidentu Vladimira Putina un Aleksandra Lukašenko kopīgs paziņojums, ka ir saskaņotas kopumā 28 abu valstu ekonomiskās integrācijas programmas tā saucamās Savienotās valsts ietvaros. Oficiāla vienošanos apstiprināšana savukārt tiek solīta šā gada 4. novembrī.

Aizvien darbaspēka valsts © DIENA (4)

Kopš neatkarības atgūšanas Latvijā ierasti ticis ar lielu pārsvaru runāts par mūsu labo, lēto un gudro darbaspēku, bet krietni mazāk par mērķtiecīgu rīcību, lai sekmētu privātās uzņēmējdarbības tradīcijas. Protams, šobrīd politiķi aizvien vairāk runā par darbaspēka kvalifikācijas paaugstināšanu, lai strādātu gudrāk, radītu preces ar augstāku pievienoto vērtību un pelnītu lielākas algas, un attiecīgi atbrīvotos no lētā darbaspēka valsts zīmoga.

Beidziet politizēt vakcināciju! © DIENA (6)

Vakcinācija pret Covid-19 ir tēma, par kuru jau daudz spriests, taču patlaban rodas iespaids, ka negācijas tikai pastiprinās. To ņemot vērā, tomēr ir jāklauvē pie politiķu sirdsapziņas, turklāt gan pie to politiķu, kuri ir atbildīgi par vakcinācijas īstenošanu, gan arī pie to, kuri nolēmuši savu elektorātu apvienot zem vakcīnu demonizēšanas karoga.

Staķis hipsteru pavadā © DIENA (19)

Vasara ir cauri, un Rīgas domes vadība sākusi atskaitīties par pēdējo mēnešu veikumu pilsētas zaļināšanā un satiksmes mierināšanā. Pirmais pasākums ar dažāda lieluma puķu, krūmāju un kociņu podu izvietošanu varētu balansēt uz jancīguma robežas, un, lai gan kultūras mantojuma aizstāvjiem ir zināmi iebildumi pret UNESCO mantojumā iekļautās Rīgas centra ainavas izdaiļošanu ar tur vēsturiski neiederīgiem elementiem, šķiet, puķupodus vairums rīdzinieku uztver vismaz neitrāli.

Nameja mācība – pirmos ieņemtu soctīklus © DIENA (6)

Dažu neviennozīmīgā reakcija uz militāro mācību Namejs norisi Rīgas ielās aizvadītajā nedēļas nogalē ir ļoti spilgts piemērs, kāpēc šādas mācības ir vajadzīgas. Mācību pirmā fāze, kam bija jānotiek pilsētvidē, ne par velti tika pieteikta kā gatavošanās tādai karadarbībai, kurā tiek izmantoti hibrīdkara elementi. Bet uzvara hibrīdkarā nav izcīnāma tikai ar ieročiem – bez sabiedrības atbalsta un izglītotības to ne tikai neuzvarēt, bet arī, kas svarīgāk, – grūtāk novērst.

Kļūdu eksperts Pavļuts © DIENA (15)

Cilvēcīga kļūda, un punkts. Būtībā tik vienkārši un, manuprāt, augstprātīgi veselības ministrs Daniels Pavļuts reaģē uz viņa pārziņā un atbildībā esošajā – cilvēku veselībai un dzīvībai vitāli svarīgajā – nozarē konstatēto situāciju, ka vairāk nekā 100 jauniešu saņēmuši poti pret Covid-19 ar vakcīnām, kuru izmantošana šajā vecuma grupā nav atļauta. "Jā, šādas situācijas, kad cilvēki ir saņēmuši savam vecumam pēc rekomendācijām neatbilstošas vakcīnas. Teikšu svarīgāko – nekas ļauns nav noticis. Mēs šai situācijai esam sekojuši līdzi," – tas ir viss, kas sakāms Pavļutam.

11. septembris un kara pret terorismu tālejošās sekas © DIENA (9)

Jau rīt ASV pieminēs 2001. gada 11. septembra teroraktu 20. gadskārtu. Tieši šie terorakti, kuros, jāatgādina, gāja bojā 2977 cilvēki, bet vēl 24 joprojām tiek uzskatīti par pazudušiem bez vēsts, aizsāka virkni ģeopolitisku notikumu, kuru sekas ir izrādījušās ne tuvu tādas, kādas tika gaidītas.

Svarīgi noturēt iedzīvotājus © DIENA (6)

Rīga ārvalstu investoru skatījumā ierindojas 35. vietā, atklāj starptautiskās kompānijas EY īstenotais pētījums par to, cik pievilcīgas ārvalstu investīciju veikšanai tuvāko trīs gadu laikā šķiet Eiropas pilsētas. Mūsu galvaspilsēta 35. vietu dala ar Viļņu, Bratislavu, Lodzu, Porto un Marseļu. Par investīcijām pievilcīgākajām pilsētām Eiropā ir atzītas Londona, Stokholma, Frankfurte, Brisele un Parīze.

Pirms pāris mēnešiem vēl valdīja vispārēja pārliecība, ka 26. septembrī gaidāmo Vācijas parlamenta apakšpalātas (Bundestāga) vēlēšanu rezultāts ir būtībā izlemts un ka par to uzvarētāju kļūs Kristīgo demokrātu savienības un Bavārijas Kristīgo sociālistu apvienība (KDS/KSS). Šobrīd situācija ir mainījusies, un par priekšvēlēšanu cīņas favorītiem, galvenokārt pateicoties kanclera amata kandidāta Olafa Šolca personiskajai popularitātei, ir kļuvuši sociāldemokrāti (SDP).

Sestdien gaidāmā Latvijas Reģionu apvienības (LRA) kongresa lielākā intriga ir pats fakts, vai intriga būs. Šis politiskais spēks var vai nu sagādāt intrigu, kādas gadās nenobriedušu un iekšēji ķildīgu partiju kongresos, vai izspēlēt visu pēc gludi prognozētā scenārija – partijas grožus atkal uzticēt enerģiskajam un centīgajam Rīgas vicemēram Edvardam Smiltēnam, bet par LRA premjera kandidātu, ap kuru apvienība veidos nākamo Saeimas priekšvēlēšanu kampaņu, – iepriekšējo Liepājas mēru Jāni Vilnīti.

Atbalsts Vidusjūras valstīm, kuru ekonomikā ļoti būtiska loma ir tūrismam, – tā Eiropas Savienības (ES) vadošajās institūcijās tiek raksturots ES digitālais Covid sertifikāts, kas 1. jūlijā tika ieviests uz gadu.

Valsts prezidents Egils Levits, ceturtdien Saeimas rudens sesiju atklājot, paziņoja par divām jaunām iniciatīvām, kurām būtu jāsakārto, pirmkārt, partiju finansēšanas aplamības no valsts budžeta līdzekļiem, otrkārt, jāuzlabo sadarbība svarīgu politiskās dienaskārtības jautājumu realizēšanā. Milzu lielu entuziasmu un gaidas šīs ierosmes pagaidām neizraisa. Izņemot to, ka tās paver iespēju diskusijai par patiesi būtiskām problēmām, kas jau nav maz.

Latvija gadu gaitā ir mēģinājusi tapināt dažādus reklāmas lozungus valsts tēla vajadzībām: Zeme, kas dzied, Tilts starp Austrumiem un Rietumiem, Magnētiskā Latvija. Visi ir bezcerīgi izgāzušies, kas valdībai jeb, precīzāk, Ekonomikas ministrijai Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) veidolā lika ķerties pie jauna veida valsts tēla modeļa izstrādes, ko tā nodēvēja par "misiju orientētu pieeju". 31. augustā valdība šo "misiju pieeju" apstiprināja, līdz ar pirmo "pilota misiju" – Jūra 2030.

Vakar varējām lieliski pārliecināties, kā viens cilvēks var ļoti vienkārši destabilizēt vairāk nekā 100 cilvēku darbu. Protams, runa ir par nosacīti "otro parlamentāro negadījumu", kad Saeimas deputāts Aldis Gobzems, ierodoties uz parlamenta klātienes sēdi, atteicās uzrādīt derīgu Covid-19 negatīvu testēšanas rezultātu, kā dēļ parlamenta priekšsēdētājai nācās ilgi gaidīto Saeimas klātienes sēdi jau atkal pārcelt uz nu jau ierasto virtuālo pasauli.

ASV prezidents Džo Baidens, kurš 1. septembrī teica plašu uzrunu, rezumējot un kārtējo reizi cenšoties attaisnot ASV karaspēka izvešanu no Afganistānas, nāca klajā arī ar ļoti svarīgu paziņojumu par, kā to nodēvēja virkne plašsaziņas līdzekļu, Amerikas lielo karu laikmeta beigām.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš šodien, 2. septembrī sasaucis Covid-19 ierobežošanas stratēģiskās vadības grupas sēdi, aicinot valdības sociālos un sadarbības partnerus, kā arī pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus sniegt priekšlikumus, kā kopīgiem spēkiem nodrošināt atvērtu tautsaimniecību rudens un ziemas periodā, informē Valsts kanceleja.

Augusta vidū vienā no Ungārijas ietekmīgākajiem, premjerministra Viktora Orbāna politiku atbalstošajā laikrakstā Magyar Nemzet tika publicēts plašs viedokļraksts, kura pamatdoma bija – ilgāka atrašanās Eiropas Savienības (ES) sastāvā apdraudēs Ungārijas kā valsts un ungāru nācijas pastāvēšanu ilgtermiņā.

Šodien