Dienas komentārs / Diena / Dienas komentārs / Diena

Dienas komentārs

Piekasīšanās sīkumiem? © DIENA (2)

Domājams, ir tikai likumsakarīgi, ka Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) lēmis kādai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) amatpersonai piemērot 100 eiro administratīvo sodu par pārkāpumiem administratīvi teritoriālās reformas informatīvās kampaņas iepirkumā.

Kādēļ Varakļāni kļuvuši svarīgi? © DIENA (15)

Novadu kartes pārzīmēšana, kas tuvojas finišam Saeimā, ir nopietni sašķēlusi sabiedrību, trešdaļa to atbalsta, trešdaļa ir pret, bet trešdaļai tradicionāli grūti noformulēt viedokli. Pat pārsteidz, kādi resursi ieguldīti cīņā par dažiem nelieliem novadiem, piemēram, Varakļāniem, kur aizkulisēs notiekošais parāda politisko un saimniecisko interešu bīdīšanu un pat administratīvo resursu izmantošanu.

Apdraudējums beidzies? © DIENA (6)

Valdība ceturtdien pieņēma divus likumprojektus, no kuriem viens paredz 9. jūnijā izbeigt ārkārtējo situāciju, vienlaikus saglabājot valdībai iespējas ieviest nepieciešamos ierobežojumus Covid-19 apkarošanai, bet otrs – turpināt valsts atbalstu tiem uzņēmumiem un sabiedrības locekļiem, kuri ir cietuši Covid-19 pandēmijas rezultātā. Protams, konkrētāki soļi aprakstīti attiecīgajos dokumentos, tos skaidro arī paši lēmumu pieņēmēji, tomēr šajā gadījumā būtisks ir vēstījums – apdraudējums vairs nav tik liels, varam pakāpeniski atgriezties ierastajā dzīves ritmā.

Vecās Eiropas klusā sacelšanās? © DIENA (23)

Nedēļas sākumā ar interesantiem un, ļoti ticams, visas Eiropas nākotnei nozīmīgiem paziņojumiem nāca klajā Eiropas Savienības (ES) augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels.

Vai biznesu glābs vaučeri? © DIENA (5)

Jēdziens "vaučers", kas Akadēmiskajā terminu datubāzē tiek skaidrots kā "dokuments, kas apliecina kādu faktu, piemēram, kredīta piešķiršanu", pēdējā laikā tiek minēts bieži, it īpaši saistībā ar tām nozarēm, kuras šopavasar pilnībā paralizēja vai nopietni iedragāja Covid-19 krīze.

Iemesli mainīties © DIENA (12)

Koronavīrusa pandēmijas dēļ slēgtās robežas un citi ierobežojumi lielam skaitam pasaules valstu liek nonākt pie secinājuma, ka izslavētais brīvais tirgus ne tuvu nav instruments, kas būtu efektīvs krīzes situācijās un sabiedriski nozīmīgās jomās.

Miljardu piesaukšana vēl negarantē veiksmi © DIENA (3)

Ekonomikas ministrija (EM) pārņēmusi stafeti no Finanšu ministrijas – jau atkal tiek skaļi paziņots par miljardiem, kurus tūlīt "grūdīs" iekšā ekonomikā, lai to vispirms stabilizētu, tad (jau kārtējo reizi) to pārorientētu, bet noslēgums vispār ir sajūsmu raisošs – jau no 2023. gada Latvijā sākšoties izaugsme.

Muti ciet! © DIENA (9)

Smīdina un vienlaikus arī skumdina ziņa, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās, kas paredzētas 29. augustā, vēlēšanu iecirkņos obligāti būšot jālieto mutes un deguna aizsegs. Tā to iecerējusi Centrālā vēlēšanu komisija (CVK). Te gribas teikt – ja tiešām bija vēlme, lai vēlēšanas par katru cenu notiek, bet tajās piedalās iespējami maz cilvēku, varēja iet vēl tālāk – noteikt, ka balsot var tikai tie, kas skafandros, vai ka vēlētājiem līdzi jāņem ārsta zīme, ka ir veseli.

Lai būtu vienādi nosacījumi © DIENA

Nesen Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra paziņoja, ka sākas 2020. gada tūrisma sezona, kuras vadmotīvs ir – Atklāj Latviju droši!. Gatavību tūrisma sezonai ir apliecinājusi arī Lauku tūrisma asociācija Lauku ceļotājs, norādot, ka cer uz Baltijas valstu – Latvijas, Lietuvas un Igaunijas – ceļotājiem. Savukārt Viļņas pilsētas attīstības aģentūra Go Vilnius ir izplatījusi informāciju, ka Lietuvas galvaspilsēta gaida tūristus no Latvijas, bet Igaunijas oficiālā tūrisma informācijas vietne www.visitestonia.com ir paudusi aicinājumu jau tūlīt apciemot Igauniju.

Politiski kriminālā autoritāte © DIENA (29)

Viens no argumentiem, kādēļ tiek sargāta tiesā par vainīgu atzītā Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētāja Mārtiņa Bondara (AP) politiskā karjera, ir iebilde, ka par vainīgu viņš atzīts civiltiesiskā strīdā un nekā krimināla šī vārda burtiskā izpratnē jau tur nav. Ja nu ap kādu ir sabiezējusi krimināla aura, tad tas ir ap citu, ne mazāk ietekmīgas – Saeimas Juridiskās – komisijas priekšsēdētāja Jura Juraša (JKP) personu. Kriminālās autoritātes, tā kā izpausti, tā kā neizpausti valsts noslēpumi, tā kā piedāvāti, tā kā nepiedāvāti kukuļi… Ko šī persona dara šādā amatā? Varbūt, pirms šo jautājumu noskaidro tiesībsargi, ir pēdējais laiks to izdarīt koalīcijai?

Valstij pastu vajag? © DIENA (13)

Visai sen jau bija radies iespaids, ka Latvijas pastu, vismaz tādu, kāds tas ir tagad, valstij tā īsti nav jēgas paturēt. Nu, lasot, ko vēsta šī uzņēmuma vadība, šī doma arvien vairāk nostiprinās.

Apvienotās Eiropas glābšanas mēģinājums © DIENA (10)

Pirms dažām dienām abu Eiropas Savienības (ES) vadošo valstu Vācijas un Francijas līderi – attiecīgi Vācijas kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Emanuels Makrons – nāca klajā ar aicinājumu izveidot 500 miljardu eiro lielu Eiropas ekonomikas atveseļošanas fondu.

Viedoklis tomēr nav likums © DIENA (4)

Saistībā ar pretrunīgi vērtētajiem dīkstāves pabalstu piešķiršanas nosacījumiem un piešķirto pabalstu summām ir aktualizēts temats par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un, raugoties plašāk, par sociālo nodrošinājumu darba ņēmējiem, saimnieciskās darbības veicējiem, kā arī dažādu kultūras jomu pārstāvjiem. Var piekrist finanšu ministram Jānim Reiram (JV), ka iedzīvotāju sociālais nodrošinājums tiešām ir jāstiprina, un pat ministra oponentiem ir jāatzīst, ka aicinājumu uzlabot iedzīvotāju sociālo aizsardzību Reirs pauž jau daudzus gadus.

Eiropu apdraud Japānas ekonomiskais scenārijs © DIENA (7)

Slikta demogrāfija, augoši parādi – tāda ir Eiropas, sevišķi tās rietumu daļas mūsdienu realitāte, kas sevi īpaši pieteikusi tieši aizejošajā desmitgadē. Ekonomiskais pieaugums uz lētiem kredītiem stutētā nekustamā īpašuma tirgū un augošiem valdību tēriņiem, kā arī finanšu sektora peļņas stutēšana ar apšaubāmiem vērtspapīru atvasinājumiem pagājušās desmitgades izskaņā pasauli noveda pie iespaidīgākās finanšu krīzes kopš Lielās depresijas pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados.

Atbilžu nebūs? © DIENA (14)

Donalds Tramps un viņa atbalstītāji ir sākuši virzīt procesu, kas jau iedēvēts par Obamageitu un kura ietvaros bijušie ASV prezidents Baraks Obama un viceprezidents, šobrīd pretendents uz prezidenta amatu no demokrātu rindām Džo Baidens tiek vainoti valsts nozieguma izdarīšanā.

Pētīs vispārzināmo? © DIENA (6)

Finanšu ministrijas (FM) mājas lapā 14. maijā ievietota ziņa par izsludinātu projektu pieteikumu atklāto konkursu valsts pētījumu programmā Ēnu ekonomikas mazināšana valsts ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai. Konkursam pieejamais kopējais piešķirtais valsts budžeta finansējums ir 251 536 eiro 24 mēnešu periodam.

Vai valdībai ir gudrs plāns? © DIENA (12)

Pēdējo dienu laikā no dažādām Eiropas valstīm pienāk ziņas par to, ka Covid-19 izplatības riskus ierobežojošie pasākumi tiek atcelti vai samazināti. Tepat Baltijā durvis atkal ver muzeji, par izrādēm vēsta teātri un iešūpojas tūrisma industrija. Protams, mēs nezinām, kāda būs situācija pēc trim četriem mēnešiem, bet vismaz šobrīd rodas iespaids, ka viens sarežģīts posms tuvojas noslēgumam un ka dzīves ritms atkal nedaudz pietuvojas tam, kāds tas bija, pirms visu Eiropu (un arī citus pasaules reģionus) pārņēma Covid-19 radītie draudi.

Uzticēšanās arī krīzē nav bezizmēra © DIENA (7)

Par Covid-19 ierobežošanu atbildīgo amatpersonu, tostarp politiķu, komunikācija pēdējā laikā pārlieku balstās emocijās, aizmirstot, ka pārejošā krīze nav atcēlusi ne informācijas atklātības likumu, ne politisko un cita veida atbildību. Šādas metodes ir vispārzināmi sabiedrisko attiecību paņēmieni, kurus nevajadzētu izmantot, ja vien nav jānodrošinās ar nekritisku, emocijās balstītu atbalstu.

Atbildības par Covid-19 akts © DIENA (24)

Gadījumā, ja tiks apstiprināts ASV senatoru – republikāņu – ierosinātais likumprojekts Atbildības par Covid-19 akts (The Covid-19 Accountability Act), tad tas pat optimistiskākā notikumu attīstības scenārija gadījumā ar augstu ticamības pakāpi nozīmēs jauna un pilnvērtīga aukstā kara sākšanos.

Par dronu aizmirsts? © DIENA (35)

Apbrīnojami, cik ātri sabiedrība spēj "sašūmēties" par kādu aktualitāti un cik ātri pēc tam to izmest no galvas, kad parādās kāds cits prātu aizraujošs temats. Spilgtu piemēru nupat piedzīvojām ar tā dēvētā pazudušā drona meklēšanu.

Politiķu pieklusušās balsis © DIENA (4)

Pieļaujams, ka patlaban gan premjerministra Krišjāņa Kariņa, gan arī viņa vadītās valdības ministru atpazīstamība sabiedrībā ir ļoti augsta, un pat ja ne visu ministru, tad vismaz veselības ministres Ilzes Viņķeles un finanšu ministra Jāņa Reira atpazīstamība jau noteikti ir augsta, jo šo ministru atbildības jomām – veselības aprūpei un finanšu tematikai – ir pievērsta milzīga uzmanība. Šajā gadījumā nav runa par simpātijām vai antipātijām pret kāda ministra personību, bet tieši par atpazīstamību.

Nenoliedzami pašreizējā situācija pasaulē ir pārsteigusi nesagatavotu ikvienu neatkarīgi no viņa nodarbošanās, izglītības un turības līmeņa. Un arī reaģējošās stratēģijas un rīcības, lai izkārpītos no krīzes, teju katrā valstī un uzņēmumā ir atšķirīgas kaut vai tāpēc, ka nevienam nav skaidrs, kā attīstīsies vīrusa izplatība, kas ir tiešais un patlaban būtībā noteicošais iemesls ekonomiskās krīzes attīstībai. Turklāt, šķiet, nevienā ekonomikas grāmatā nav aprakstīta īstā recepte. Un tieši tādēļ šis ir vēl jo lielāks izaicinājums tiem, kuri šajā laikā vada valstis.

Pandēmija Krievijā ir novedusi pie šīs valsts prezidenta Vladimira Putina popularitātes mazināšanās, tostarp atsevišķas aptaujas rāda, ka atbalsts šīs valsts līderim, kas vēl nesen pārsniedza 80%, šobrīd ir noslīdējis jau zem 60%.

Smaidu raisa, ka daļa cilvēku ļoti rūpīgi seko līdzi valdības lēmumiem par ārkārtējās situācijas pagarināšanu. It kā vīrusi respektētu valdības lēmumus un pēc kāda konkrētā datuma izzustu kā nebijuši. Drīzāk svarīgi vērot jaunas saslimšanas un arī mirstības dinamiku un no tā izdarīt secinājumus par to, cik ilgi būs jādzīvo "kara pret vīrusu" apstākļos.

Politiķu drosme pēdējā laikā mēdz izpausties visai dažādi. Tā, piemēram, kā milzīga drosme tiek prezentēta kādas ministres publiskā relaksācija ballītes ritmos. Taču drosme ir arī atzīt, ka tad, ja patlaban pie varas esošā politiskā elite neatradīs veiksmīgus risinājumus Covid-19 krīzes pārvarēšanai, šī elite tiks aizslaucīta, zaudējot gan varu, gan amatus, gan vispār jebkādu ietekmi.

Pēdējo pāris nedēļu notikumi, kas sākās ar augstas bijušās Satversmes aizsardzības biroja (SAB) amatpersonas Aigara Sparāna aizturēšanu, ko veica cits Latvijas specdienests – Valsts drošības dienests (VDD) –, ir paguvuši apaugt ar tik biezu kontekstu, kas rada nu jau pavisam konkrētu, nevis mitoloģisku iespaidu par grupējumiem specdienestu iekšienē, to darbības tiesiskumu un šo dienestu savstarpējām attiecībām, ka godīgi komentāri prasās ne tikai no šiem diviem dienestiem vien.

Videokonferences režīmā 6. maijā notikušais samits Eiropas Savienība (ES) – Balkāni neviesa skaidrību par reģiona valstu iespējām pievienoties ES, galvenais uzsvars tika likts uz ES finanšu atbalstu Balkānu ekonomikām cīņai ar Covid-19 pandēmiju un tās sekām.

Līdzīgi kā Ventspils brīvostu, arī Rīgas brīvostu un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas ostu plānots pārveidot par valsts kapitālsabiedrību – trešdien žurnālistiem pauda satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Viltus ziņas un sazvērestības teorijas ir temats, kas šopavasar tiek apspriests bieži. Sociālie tīkli, piemēram, Facebook, Twitter un citi, ir pavēruši ļoti plašas iespējas izpausties ikvienam to lietotājam, nenesot gandrīz nekādu atbildību par izteikto apgalvojumu patiesumu, un tam neapšaubāmi ir gan plusi, gan mīnusi. Par to tika spriests arī nesen Latvijas Radio 1 diskusiju raidījumā Krustpunkts, akcentējot, ka valdībai nevajadzētu ignorēt to, ka daļa sabiedrības dzīvo sociālo tīklu uzburtajā "greizo spoguļu karaļvalstī".

Pasaules uzmanības centrā atkal nonākusi Venecuēla, kur šajās dienās centās iekļūt vairāki desmiti neskaidras pakļautības kaujinieku, ieskaitot vismaz divus ASV pilsoņus.

Šodien