SEB bankas vadītāja: Svarīgākais ir ierobežot jebkuras iespējas izvairīties no nodokļu nomaksas

Pat pieticīgākie aprēķini apliecina, ka aptuveni piektā daļa Latvijas ekonomikas joprojām atrodas ēnā, tādēļ kā pirmo prioritāti vajadzētu izvirzīt nodokļu iekasēšanu no šī sektora."Vienlaikus ir skaidrs, ka sabiedrība pieprasa samazināt regresivitāti Latvijas nodokļu sistēmā. Skandināvijas un Rietumeiropas pieredze apliecina, ka ir iespējams izveidot ilgtspējīgu nodokļu politiku, kas ir balstīta uz solidaritātes un progresivitātes principiem. Arī Latvijā ir nepieciešamas virzīties uz priekšu ar konceptuālām izmaiņām nodokļu sistēmā, tostarp turpinot samazināt darbaspēka nodokļu slogu," norāda Tetere.Viņa vērš uzmanību, ka sabiedrības turīgāko slāni lielākoties veido nevis tie cilvēki, kuri līdzekļus sapelnījuši algotā darbā, bet tie, kuri ir uzņēmušies risku, īstenojuši savas idejas un veidojuši uzņēmējdarbību. Tādēļ, ja valdības ieceri ieviest solidaritātes nodokli vērtē caur Rietumeiropas valstu pieredzes prizmu, ieceres mērķauditorija, visdrīzāk, būs nevis sabiedrības turīgākā daļa, bet tās vidusslānis.Tetere apliecina, ka privātais sektors joprojām ļoti rūpīgi seko līdzi visām izmaksām. Uzņēmēji pievērš uzmanību gan tam, lai darbinieku algas būtu samērojamas ar viņu radīto pievienoto vērtību, gan arī tam, lai noturētu un motivētu spējīgākos darbiniekus. Valsts interesēs būtu arī meklēt iespējas motivēt un atbalstīt tos cilvēkus, kuri tiecas sasniegt izcilību savā jomā. "Tie ir mūsu labākie talanti, kas ar savām idejām var radīt gan darbvietas, gan nodokļu plūsmu. Tādēļ, iespējams, būtu jāapsver papildu nodokļu sloga saistīšana ar papildu pienesumu šo nodokļu maksātāju sociālās drošības uzkrājumiem, piemēram, pensiju kapitālā," aicina SEB bankas vadītāja.Kā ziņots, valdība vienojusies par vairākām nodokļu izmaiņām, lai nākamgad valsts budžetā nodrošinātu papildu ieņēmumus un atbalstītu iedzīvotājus ar mazākiem ienākumiem.Viens no risinājumiem ir solidaritātes nodoklis, kas skars lielo algu saņēmējus ar darba algu mēnesī vidēji virs 4000 eiro.Finanšu ministrija skaidro, ka, ieviešot solidaritātes nodokli, tiks novērsta nevienlīdzība, ka noteikts personu loks var veikt būtiski mazākus nodokļu maksājumus no saviem darba ienākumiem. Ieviešot jauno nodokli, nodokļu slogs visiem valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) maksātājiem būs līdzvērtīgs, jo nesamaksāto sociālo iemaksu daļu aizvietos solidaritātes nodoklis. Solidaritātes nodoklis procentuālā apmērā būtu līdzvērtīgs VSAOI. Ar šo nodokli tiktu aplikti tie ienākumi, kas pārsniedz VSAOI objekta maksimālos griestus, un tā likmes būtu tādas pašas kā VSAOI. Nodoklis tāpat tiktu dalīts starp darba devēju un darba ņēmēju. Nodokļa ieviešana neradīs papildu administratīvo slogu, jo no nodokļu maksātāja viedokļa tas būs vienots maksājums ar VSAOI, skaidro ministrijā.