Āboltiņa: Muižnieka ievēlēšana par EP komisāru apliecina Latvijas spēju gūt starptautiskus panākumus

Jā, un Muižnieks arī parāda recepti, kā "gūt panākumus" - visur un vienmēr pielīst varenajiem: (a) Barojoties par Sorosa naudu (Etnisko studiju centrs), gadiem ilgi dziedāt "integācijas dziesmiņu (sekas redzam kaut vai referenduma sakarā) (b) Esot ASV dzimušam latvietim (!), tomēr pamanīties pēc atlīšanu uz Latviju iemācīties krieviski un sniegt intervijas Latvijas krievu medijiem KRIEVU VALODĀ (nevis valsts valodā). (c) Skaļi atbalsot un bazūnēt jebkuru jaunāko Eiropas multikulturālistu ideju par "rasisma apkarošanu" un "imigrācijas neizbēgamību".

Neaošaubāmi, ka izcilie sasniegumi pilsoņu un nepilsoņu tiesību ievērošanā, dzimstības straujš pieaugums un mirstības samazināšanās, infrastruktūras un vides sakārtotība. individuāla un stimulējoša pieeja kultūras, izglītības un makslas attīstības veicināšanai,panākumi dzīves līmeņa nebijušā kāpumā ir lietas, ar kurām gan jaunais laiks, gan Vienotība varētu lepoties. Īpašie sasniegumi medicīniskās aprūpes pieejamībā, pieticības un kautrības ieaudzināsanā iedzīvotājos, izcilas un elastīgas konsolidācijas prakses, atvērtība visām vēsmām domokrātisko ideālu , īsteno vērtību un jaunās pasaules kārtības radīšanas atbalstīšanā ir apbrīnas un piemēra vērti jebkurai sabiedrībai un valstij. Katram savs darbs jādara pēc labākās sirdsapziņas un objektivitātes

Ne, sis sarkana tiesam ir neiedomajami stulba un aprobezota radiba. Kapec Latvija visas augstas amatpersonas ir tik stulbas, aprobezotas, degradetas? Kam tas ir izdevigi? Latvijasj valsti tiesi vini, sis abopltinas, kalnietes, freibergisas, ulmani, sleseri, skeles, gaili, godmai, laventi, grutupi, nagli, krasovicki, zatleri, riekstini, pabriki, berzini.....ir novedusi bankrota, bet tautu ir apzagusi un iegrudusi vel nepieredzeta nabadziba. Latvija vajadzetu 4 atmodu.

Paldies Vikam par informāciju, kaut gan arī bez tās bija redzams, kas tas Nils ir par putnu. Koku jāpazīst pēc tā augļiem - teica Jēzus.

Par kadu augstako kvalifikaciju seit iet runa - kautkada studieresana Berkelija Universitate Kalifornija ? Sesdesmitajos gados ta bija sliktaka ASV - tur sarkanie profesori audzinaja studentos "prata vezi - komunismu . Nekartibas bija tik lielas, ka Gubernatoram Reiganam vajadzeja nosutit Nacionalo Gvardi ievest kartibu - protams taja bridi Nils vel valkaja pamperus . Ar Berkeliju nevajag lepoties !

JL protesti bremzē VCB direktora izvēlēšanos Dita Arāja. Diena, 2005. gada 19. jūlijs 00:00 Nils Muižnieks (LPP) nevar būt Valsts cilvēktiesību biroja (VCB) direktors, jo viņš nav bezpartijisks. Tā uzskata Jaunais laiks (JL), kas pirmdien, dienu pirms iecerētās VCB direktora apstiprināšanas valdībā, paziņoja par JL valdes neapmierinātību, ka N.Muižnieks varētu ieņemt galvenā cilvēktiesību sargātāja posteni. N.Muižnieks pirmdien paziņoja, ka apzinās - VCB direktoram jābūt neitrālam, tādēļ viņš pirms Saeimas balsojuma atstās LPP, kur ir partijas priekšsēdētāja vietnieks. JL valdes locekle un tieslietu ministre Solvita Āboltiņa akcentē, ka protesti pret N.Muižnieku ir tikai profesionāli. S.Āboltiņa no komentāriem atturējās līdz koalīcijas lēmumam. "Mēs nebalsosim par šo cilvēku ne valdībā, ne Saeimā," stingra ir S.Āboltiņa, kas gan pati vadīja konkursa komisiju, kura ar 7 balsīm par un 3 pret par piemērotāko kandidātu izvēlējās N.Muižnieku.

MASKAVAS IELIKTENIS ,ŠAUSMĪGI !!!!! RIKTĪGAIS ČEKAS ĢENERĀLIS !!!!

Pretīgi panākumi. Augļi būs.

par Ministru kabineta rīkojuma „Par Valsts cilvēktiesību biroja direktora amata pretendenta virzīšanu apstiprināšanai Saeimā” projektu Atbilstoši Ministru kabineta 2005. gada 18. maija rīkojumam Nr. 324 „Par konkursa komisijas izveidi Valsts cilvēktiesību biroja direktora amata pretendentu izvērtēšanai” (Latvijas Vēstnesis, 20.05.2005., 80 nr.) tika izveidota konkursa komisija Valsts cilvēktiesību biroja direktora amata pretendentu izvērtēšanai (turpmāk – konkursa komisija) šādā sastāvā: 1) komisijas vadītāja – S. Āboltiņa (tieslietu ministre); 2) komisijas locekļi (..) Lai gan septiņi konkursa komisija locekļi balsoja par Nila Muižnieka kandidatūru, tomēr mans personiskais viedoklis atšķiras. Esmu pret Nila Muižnieka virzīšanu apstiprināšanai Saeimā. Tāpēc Ministru kabinetam ir jāizlemj, kurš būtu virzāms un kurš nē. Ministre S. Āboltiņa

Ieveeleesana pati par sevi veel nav panaakums. Panaakumus vareesim veerteet kad redzeesim darbu.

Paskaidrojuma raksts par Ministru kabineta rīkojuma „Par Valsts cilvēktiesību biroja direktora amata pretendenta virzīšanu apstiprināšanai Saeimā” projektu Atbilstoši Ministru kabineta 2005. gada 18. maija rīkojumam Nr. 324 „Par konkursa komisijas izveidi Valsts cilvēktiesību biroja direktora amata pretendentu izvērtēšanai” (Latvijas Vēstnesis, 20.05.2005., 80 nr.) tika izveidota konkursa komisija Valsts cilvēktiesību biroja direktora amata pretendentu izvērtēšanai (turpmāk – konkursa komisija) šādā sastāvā: 1) komisijas vadītāja – S. Āboltiņa (tieslietu ministre); 2) komisijas locekļi – B. Cilēvičs (Saeimas deputāts), I. Circene (Saeimas deputāte, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja), E. Ektermane (Valsts kancelejas direktora vietniece tiesību aktu lietās), K. Jarinovska (Tieslietu ministrijas Metodoloģijas un sistematizācijas departamenta direktore), A. Kučs (Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Cilvēktiesību institūta direktors), M. Mits (Rīgas Juridiskās augstskolas lektors), E.Puriņš (Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks tiesu jautājumos), J. Radzēvičs (iekšlietu ministra padomnieks), I. Reine (Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās), A. Štokenbergs (Ministru prezidenta padomnieks ekonomikas jautājumos); 3) komisijas sekretāre – E. Niedra (Tieslietu ministrijas Personālvadības nodaļas vadītāja vietniece). Atbilstoši 2005. gada 7. jūnija konkursa komisijas nolikumam Nr. 1-2/16 „Atklātā konkursa nolikums pretendentu atlasei atklātā konkursā uz Valsts cilvēktiesību biroja direktora amatu” (turpmāk – konkursa nolikums) (Latvijas Vēstnesis, 2005, 91. nr.) 2005. gada 9. jūnijā tika izsludināts konkurss uz Valsts cilvēktiesību biroja direktora amatu, publicējot konkursa nolikumu un prasības laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”, „Diena” un „Час”. Papildus no Likuma par Valsts cilvēktiesību biroju izrietošajām prasībām Valsts cilvēktiesību biroja direktora amata pretendentam (turpmāk – amata pretendentam) konkursa komisija nolēma amata pretendentiem paredzēt tās pašas prasības, kas ir ietvertas Tiesībsarga biroja likumprojekta (Nr.858) 7.panta otrajā daļā, izņemot prasību pēc noteikta vecuma un papildinot ar prasību pēc svešvalodu zināšanām. Proti, amata pretendentiem tika uzstādītas (sk. konkursa nolikuma 5. punktu) šādas prasības: 1) nevainojama reputācija; 2) augstākā izglītība; 3) zināšanas un praktiskā darba pieredze tiesību aizsardzības jomā; 4) atbilstība kritērijiem, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam; 5) labas svešvalodu zināšanas. Turklāt, lai pārbaudītu amata pretendenta zināšanas par jomu, kurā amata pretendentam vajadzēs strādāt, konkursa komisija noteica, ka papildus iepriekš minēto prasību apliecinošiem dokumentiem ir jāiesniedz arī eseja „Cilvēktiesību biroja loma un attīstības perspektīvas Latvijā”. Konkursā pieteicās pieci amata pretendenti – Dace Kavasa, Solvita Olsena, Gita Feldhūne, Nils Muižnieks un Līga Biksiniece, kuri visi ir labi pazīstami cilvēktiesību speciālisti Latvijas Republikā. Tomēr, izvērtējot amata pretendentu atbilstību no Likuma par Valsts cilvēktiesību biroju izrietošajām un konkursa nolikumā ietvertajām prasībām, konkursa komisija atzina, ka tikai Dacei Kavsai un Solvitai Olsenai nav nepieciešamās praktiskās pieredzes tiesību aizsardzības jomā. Turklāt atbilstība citiem kritērijiem nebija tik pārliecinoša, lai praktiskās pieredzes trūkums tiktu atsvērts. Tāpēc uz konkursa otro kārtu tik izvirzītas trīs personas Gita Feldhūne, Nils Muižnieks un Līga Biksiniece. Konkursa otrā kārta atbilstoši konkursa nolikuma 13. punktam bija organizēta kā pārrunas, lai konstatētu, vai persona atbilst no Likuma par Valsts cilvēktiesību biroju izrietošajām un konkursa nolikumā ietvertajām prasībām. Noklausoties Gitu Feldhūni, konkursa komisija konstatēja, ka praktiskās pieredzes trūkumu tiesību aizsardzības jomā, kas tika konstatēts jau konkursa pirmajā kārtā, neatsver Gitas Feldhūnes izcilie akadēmiskie panākumiem, tādēļ konkursa komisija nolēma Gitas Feldhūnes kandidatūru atzīt par neatbilstošu konkursa nolikuma 5. punktam. Apspriežot pārējos divus amata pretendentus, konkursa komisija nespēja nonākt pie vienota viedokļa attiecībā uz to, kā jāinterpretē Likuma par Valsts cilvēktiesību biroju 1. panta otrā daļa un 3. panta trešās daļas 3. punkts, kā arī Tiesībsarga biroja likumprojekta (Nr.858) 7. panta otrajā daļā ietvertā prasība, kas tika ietverta arī Nolikuma 5.3. apakšpunktā, „praktiskā pieredze tiesību aizsardzības jomā”. Konkursa komisijas domas dalījās par to, vai Nila Muižnieka iesniegtajā dzīves aprakstā (Curriculum vitae) norādītā darba pieredze ir uzskatāma par praktisko pieredzi tiesību aizsardzības jomā. Manuprāt, par praktisko pieredzi tiesību aizsardzības jomā nevar uzskatīt tādu darbību nevalstiskajās organizācijās, kas ir saistīta ar projektu organizēšanu un vadīšanu. Tāpat par praktisko pieredzi tiesību aizsardzības jomā nevar uzskatīt Īpašu uzdevuma ministra sabiedrības integrācijas lietās amata ieņemšanu. Konkursa komisija, izvērtējot Daci Kavasu, kurai ir līdzīga veida pieredze, darbojoties nevalstiskajās organizācijās, atzina, ka viņai nav nepieciešamās pieredzes tiesību aizsardzības jomā. Tomēr lielākā daļa komisijas nepiemēroja līdzīga veida izpratni, izvērtējot Nila Muižnieka atbilstību Nolikuma 5.3. apakšpunktā izvirzītajai prasībai. Uzskatu, ka šādā kārtā konkursa komisijas vairākums ir atkāpies no Latvijas Republikas Satversmes 91. pantā ietvertā diskriminācijas aizlieguma principa. Tādējādi uzskatu, ka Nils Muižnieks neatbilst Nolikuma 5.3. apakšpunktā izvirzītajām prasībām un nav virzāms apstiprināšanai Saeimā. Pārrunās ar Nilu Muižnieku konkursa komisija konstatēja arī neatbilstību no Likuma par Valsts cilvēktiesību biroju 1. panta otrās daļas un 3. panta trešās daļas 3. punkta izrietošajām prasībām. Konkursa komisijas locekle Ingrīda Circene uzdeva jautājumu Nilam Muižniekam par viņa piederību politiskajai partijai un par ieņemamo amatu politiskajā partijā. Nils Muižnieks atzina, ka ir Latvijas Pirmās partijas biedrs un ieņem Latvijas Pirmās partijas priekšsēdētāja vietnieka amatu. Konkursa komisija vienprātīgi uzskatīja, ka persona, kura ne tikai ieņem vadošu amatu politiskajā partijā, bet ir politiskās partijas biedrs, nevar ieņemt Valsts cilvēktiesību biroja amatu. Tomēr konkursa komisijas domas dalījās attiecībā uz to, vai tas var būt par šķērsli amata pretendenta virzīšanai Ministru kabinetā. Manuprāt, administratīvā prakse, kas atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta vienpadsmitajai daļai ir uzskatāma par tiesību avotu un ir izmantojama valsts pārvaldes darbībā, līdzīgos jautājumos skaidri norāda, ka atbilstība amatam ir jānodrošina pirms iecelšanas amatā, nevis iecelšanas procesā vai pēc tam. Tas jo svarīgāk ir tādos gadījumos, kā šis, jo Valsts cilvēktiesību birojam un tā direktoram atbilstoši Likuma par Valsts cilvēktiesību biroja 1. panta otrajai daļai ir jādarbojas neatkarīgi. Nevar būt situācija, ka par personas, kura pretendē uz attiecīgo amatu, neatkarību pastāv pamatotas šaubas. Ievērojot iepriekš minēto, uzskatu, ka Nila Muižnieka virzīšana apstiprināšanai Saeimā attiecīgajā amatā nav pieļaujama arī tādēļ, ka tas būtu pretrunā ar Likumu par Valsts cilvēktiesību biroju un neatbilstu arī Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. pantā ietvertajiem pamatprincipiem. Tā kā par Nila Muižnieka kandidatūru konkursa komisijai radās šaubas, konkursa komisija nolēma virzīt divus amata pretendentus – Līgu Biksinieci un Nilu Muižnieku (atbilstoši 2005. gada 14. jūlija konkursa nolikuma grozījumiem Nr.1-2/17). Uzskatu, ka iepriekš minētie apsvērumi un tas, ka komisija bija vienisprātis par Līgas Biksenieces atbilstību konkursa nolikuma un Likuma par Valsts cilvēktiesību biroja likuma prasībām, Ministru kabinetam būtu jāvirza Līga Biksiniece apstiprināšanai Saeimā. Ievērojot iepriekš minēto, Tieslietu ministrijas izstrādātajā Ministru kabineta rīkojuma „Par Valsts cilvēktiesību biroja direktora amata pretendenta virzīšanu apstiprināšanai Saeimā” projektā (turpmāk – Rīkojuma projekts) nav norādīta konkrēta persona, kura būtu virzāma Saeimai apstiprināšanai. Lai gan septiņi konkursa komisija locekļi balsoja par Nila Muižnieka kandidatūru, tomēr mans personiskais viedoklis atšķiras. Esmu pret Nila Muižnieka virzīšanu apstiprināšanai Saeimā. Tāpēc Ministru kabinetam ir jāizlemj, kurš būtu virzāms un kurš nē. Rīkojuma projekts attiecas uz publiskās pārvaldes politiku un nodarbinātības un sociālo politiku. Rīkojuma projekta ieviešanai nav nepieciešami papildu valsts budžeta līdzekļi. Ministre S. Āboltiņa

Jā, 2005.gadā, kad Nils Muižnieks pretendēja uz Valsts cilvēktiesību biroja (VCB) direktora amatu tepat Latvijā, tad viņu zākāja visi Jaunajam laikam uzticamie plašsaziņas līdzekļi.

Nav ko liekuļot, tas nav Latvijai ne gods, ne ieguvums! Vajag patiesībai vienreiz skatīties acīs!

Kaut kā aizķēries atmiņā, kā Jaunais laiks un tā angažētie masu mēdiji zākāja Muižnieku, kad viņš pretendēja uz amatu tepat Latvijā.