Lai sieviete pieņemtu lēmumu ziedot kaut ko tik personīgu kā savas olšūnas, jābūt ļoti nopietnam un personīgam iemeslam. Pamatā tas būs emocionālas dabas. Šī iemesla dēļ sabiedrībai ir svarīgi radīt tādu sievieti aizsargājošu mehānismu, lai viņa pieņemtu pēc iespējas izsvērtāku un pārdomātu lēmumu un, darot labu citiem, vienlaikus nenodarītu pāri sev.
Grūti iedomāties situāciju, kad jauna sieviete, kurai nav bērnu, vēlētos savas olšūnas ziedot, rīkojoties kādu vispārēju t.s. altruistisku mērķu vadīta. Šīs procedūras sarežģītība un iespējamās blakusparādības šo variantu izskauž jau saknē. Tāpat nedrīkst aizmirst, ka sievietei šī darbība saistās arī ar zināmām fiziskām mokām – hormonālām izmaiņām, injekcijām vēderā, atrašanos narkozē un ķirurģisku iejaukšanos.
Šāda ziedošana būtu uzskatāma par dabīgu tikai tādā gadījumā, ja, piemēram, tas būtu pazīstamas personas lūgums palīdzēt un ir saskaņā ar sievietes pašas izjustu un pārdomātu vērtību sistēmu. Novēršama būtu vēlme ziedot tieši finansiālu apsvērumu dēļ, kas šobrīd Latvija sievietēm šķiet aktuāli. 500 līdz 900 eiro summa nereti ir akūti nepieciešama, lai segtu iekrājušos parādus un tekošos rēķinus.
Ne tikai mūsu valsts apbēdinošie demogrāfiskie rādītāji, bet arī pašu sieviešu labsajūta liek darīt visu iespējamo veselības saglabāšanā, lai Latvijā būtu pietiekami daudz veselu vecāku un veselu mazuļu. Šī ir tā reize, kad pētījumu piesaukšana gan pēc burta, gan pēc gara ir nevietā.
Būtu ieteicams savu bioloģisko materiālu nodot tikai tām sievietēm, kas tik tiešām apzinās, jā, nebaidīšos teikt, šī bioloģiskā materiāla svētumu. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai, pieņemot šo lēmumu, sieviete arī izjustu šo jautājumu. Nedzemdējusi sieviete nevar izjust šo sirds jautājumu, kas tas ir – māte, bērns, vecāki. Tieši šī iemesla dēļ izteikts atbalsts aizliegumam ziedot olšūnas vēl nedzemdējušām sievietēm.
Kāds ir zinātniskais pamatojums?
pontiks
nu nu