NATO un Krievijas padomes tikšanās ir arī nozīmīga tāpēc, lai par Varšavas samita lēmumiem Krievija uzzinātu nevis "no preses vai no izlūkdienestiem", bet gan tieša dialoga ceļā, sacīja ministrs.
"NATO dalībvalstu vidū ir skaidra vienprātība par to, ka neviens nekomandēs NATO saistībā ar alianses drošības pasākumiem, kādi šobrīd tiek apspriesti un tiks īstenoti. Tajā pašā laikā komunikācijas kanāli ar Krieviju paliek atvērti, vienlaikus apzinoties, ka attiecības vairs pilnīgi noteikti nav tādas, kādas tās bija pirms 2014.gada," sacīja Rinkēvičs.
Ārlietu ministru vidū notikusi plaša diskusija par to, kā alianse adaptējas jaunajā situācijā attiecībās ar Krieviju. Lēmums par to, vai Krievijas-NATO padomes sēde notiks pirms Varšavas samita, ir vēl jāapstiprina gan NATO, gan Krievijai, "bet mēs uzskatām, ka tai būtu jēga notikt pirms samita, informējot un izskaidrojot to lēmumu būtību, kādi tiks pieņemti", norādīja ministrs.
Tas gan nenozīmē, ka Krievija Varšavas samita lēmumus uzzinās vēl pirms paša samita, jo "lēmumus pieņems samita laikā". "Mēs varēsim informēt Krieviju par pasākumu kopumu, par kuru vienosies vēl arī aizsardzības ministri. Mēs redzam, ka šāds dialogs pirms Varšavas samita ir iespējams un nav izslēgts, ka arī pēc, ja tas būs nepieciešams," sacīja Rinkēvičs.
"Latvijas pozīcija ir vienmēr bijusi konsekventa un skaidra - mēs neredzam iespēju atgriezties pie NATO un Krievijas attiecībām līmenī, kādā tās bija pirms 2014.gada, bet vienlaikus, ja mēs redzam, ka alianse veic nepieciešamos pasākumus savu dalībvalstu drošības nodrošināšanai, tad ar noteikumu, ka Krievijas un NATO sarunās dienaskārtībā ir gan Ukraina, gan spriedzes samazināšana, šādas sarunas ir arī mūsu interesēs," izteicās Latvijas ārlietu resora vadītājs.
Viņš arī pieļāva, ka šādas sarunas vēstnieku līmenī varētu arī turpināties, bet tam ir jābūt abu pušu lēmumam.
Kā LETA jau vēstīja, NATO piektdien paziņoja, ka pirms jūlijā Varšavā gaidāmā alianses samita rīkos oficiālas sarunas ar Krieviju.
Aprīlī notika NATO-Krievijas padomes pirmā sanāksme kopš 2014.gada jūnija, tomēr šajās sarunās bija "dziļas domstarpības" Ukrainas un citos jautājumos, toreiz atzina NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Viņš piektdien pavēstīja, ka NATO ārlietu ministri piektdien Briselē vienojušies rīkot vēl vienas sarunas.
"Mēs esam vienojušies par dialoga un aizsardzības vēstījumu, (..) balstoties uz to, vakar bija plaša vienprātība, ka pirms mūsu nākamā samita jūlijā NATO vajadzētu rīkot jaunu NATO-Krievijas padomes sanāksmi," norādīja Stoltenbergs.
Pēc Krievijas īstenotās Krimas aneksijas NATO gandrīz pilnībā pārtrauca sadarbību ar Maskavu, tomēr NATO-Krievijas padome saglabāta kā iespējams komunikāciju kanāls. Vairākas dalībvalstis, to vidū Vācija, ir aicinājušas izmantot šo platformu sarunām ar Krieviju. Informācijas avoti NATO diplomātiskajās aprindās norādījuši, ka citas dalībvalstis ir skeptiskākas, bet nevēlas iebilst, lai saglabātu alianses vienotību.