Ašeradens Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē pirmdien informēja, ka patlaban notiek LG bilanču sadale, domājot par to, kādi gāzes koncerna aktīvi nonāks uzņēmumā, kas nodarbosies ar gāzes pārvadi un uzglabāšanu, bet kādi aktīvi nonāks uzņēmumā, kas nodarbosies ar gāzes sadali un tirdzniecību.
Ministrs uzsvēra, ka valsts neplāno iegādāties nodalītā gāzes sadales un tirdzniecības uzņēmuma daļas, toties tiekot spriests par valsts iesaisti gāzes pārvades un uzglabāšanas uzņēmumā.
"Pastāv trīs varianti. Pirmkārt, valsts neiegādājas daļas nodalītajā LG uzņēmumā. Otrkārt, valsts iegādājas vairāk nekā 50% akciju nodalītajā LG uzņēmumā. Treškārt, valsts iegādājas minimālu kapitāldaļu skaitu, lai nodrošinātu pirmpirkuma tiesības. Patlaban Ekonomikas ministrija gatavo informatīvo ziņojumu par minēto situāciju, kā arī plānojam piesaistīt starptautisku konsultantu, kas minētos scenāriju izvērtēs. Vēlamais variants ir iegādāties vairāk nekā 50% uzņēmuma daļu, kā tas ir pārējās Baltijas valstīs. Taču, ja konsultants piedāvās citu risinājumu, tad Latvijai nebūs obligāti jāiegādājas 50% daļu nodalītajā LG uzņēmumā," informēja Ašeradens.
Viņš norādīja, ka vispirms valdībai ir jāpieņem lēmums par konsultanta piesaisti, bet izvēlētā konsultanta rekomendācijas varētu būt zināmas līdz šī gada beigām.
Saeimas deputāts Ivars Zariņš (Saskaņa) pauda bažas, ka valsts ar plānoto LG akciju iegādi domā nevis par valsts interesēm, bet gan esošo akcionāru interesēm, tādējādi cenšoties izvairīties no starptautiskas tiesvedības. Savukārt Ašeradens uzsvēra, ka šādas bažas nav pamatotas.
LETA jau rakstīja, ka 22.februārī tika izsludināti Saeimas pieņemtie grozījumi Enerģētikas likumā par gāzes tirgus atvēršanas un LG sadalīšanas nosacījumiem. Likuma grozījumi paredz, ka uzņēmumam LG līdz 2017.gada 3.aprīlim ir jānodala gāzes pārvade un uzglabāšana no sadales un tirdzniecības, izveidojot divus uzņēmumus. Savukārt līdz 2017.gada 31.decembrim vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglābšanas uzņēmumam (sistēmas operatoram) būs jābūt juridiski neatkarīgam no dabasgāzes apgādes komersantiem, kas nodarbojas ar gāzes tirdzniecību un sadali.
Savukārt šā gada 22.martā LG akcionāri ar pārliecinošu balsu vairākumu vienojās par LG reorganizācijas sākšanu, līdz 2017.gada 3.aprīlim nodalot no sabiedrības Enerģētikas likumā paredzēto mantu.
LG valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis akcionārus informēja, ka LG padome lēma sadalīt koncernu, izveidojot divas meitassabiedrības. Abi uzņēmumi būs akciju sabiedrības ar nodalītiem aktīviem un neatkarīgiem akcionāriem - viens uzņēmums nodarbosies ar gāzes tirdzniecību un sadali, bet otrs - ar gāzes uzglabāšanu un pārvadi. Kalvītis skaidroja, ka LG īpašumtiesību nodalīšana nebūs vienkāršs process, jo katram akcionāram, kas nevarēs būt nodalītā LG gāzes pārvades un uzglabāšanas uzņēmumā, būs jālemj par savu akciju pārdošanu.
Ašeradens iepriekš intervijā aģentūrai LETA sacīja, ka LG jaunais akcionārs Marguerite Fund apliecinājis, ka vēlas būt arī akcionārs nodalītajā LG gāzes pārvades uzņēmumā, tādējādi atvieglojot Latvijas lēmumu par iesaisti LG nodalītajā uzņēmumā.
Marguerite Fund tikšanās laikā ar ministru apliecinājis vēlmi palikt kā LG akcionārs nodalītajā gāzes pārvades un uzglabāšanas uzņēmumā. "To zinot, Latvija varēs vieglāk iesaistīties potenciālajā pārvades un uzglabāšanas sistēmas uzņēmuma iegādes procesā, jo samazināsies valsts izmaksas un riski," piebilda ekonomikas ministrs.
Ašeradens uzskata, ka Latvijai ir svarīgi iegādāties nodalīto LG uzņēmumu, jo valstij ir jānodrošina stabils gāzes tirgus atvēršanas pārejas periods. "Ja izveidojas vienots Baltijas gāzes tirgus, tad valdība var skatīties citus risinājumus, bet šajā brīdī man šķiet, ka pārejas posmā valstij ir jābūt šī uzņēmuma akcionārei," sacīja ministrs.