Viņš uzsver, ka kavēšanās radīs pamatotu neapmierinātību sabiedrībā, kavēs slimību ārstēšanas procesu, izraisīs neatliekamās palīdzības izdevumu pieaugumu un sabojās vai izdzēsīs cilvēku dzīves.
"Saprotams, ka ar 2,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP) neko dižu veselībā uzlabot nevar un ar tādu finansējumu kļūs tikai vēl smagāk. Valsts vadība veselību kā prioritāti norāda jau ilgāku laika periodu, bet vienmēr uzrodas svarīgākas lietas, kam prioritāte ir pulka augstāka. Kur rast naudu? Tāpēc ir Saeima un valdība, lai par to domātu! Vēlams ātri," uzsver Jurševics.
Viņš arī uzskata - tā kā esošais bāzes finansējums veselības aprūpei ir nepietiekams, Veselības ministrijai noteikti nebūtu jāierosina, piemēram, veikt veselības aprūpes sistēmas auditu, jo tas būtu veltīgi izšķērdēts laiks. Tāpat situāciju nozarē kopumā nerisina arī jaunu kvotu noteikšana vai ieviešana.
Jurševics skaidro, ka akūtās problēmas varētu apdzēst ar finansējumu veselībai 4% apmērā no IKP, bet normāla situācija būtu pie 4,5 līdz 5% no IKP. Lai šādu finansējumu sasniegtu, piemēram, no apdrošināšanas, par ko arvien vairāk tiek runāts kā iespējamu risinājumu, uzliekot trūkstošo daļu uz visu strādājošo pleciem, katram strādājošajam gadā būtu jāsamaksā ap 600 eiro jeb 50 eiro mēnesī.
Taču apdrošināšana neatrisinās visas ar veselības aprūpes finansējumu saistītās lietas, atzīmē Jurševics.
"Pašreizējais šķietamais atbalsts no koalīcijas puses apdrošināšanas idejai ir tāpēc, ka, iespējams, tiek cerēts, ka, uzliekot lielāko veselības finansējuma trūkstošo daļu uz strādājošo pleciem, netiks aiztikts valsts budžets vai tiks iedota kāda "piešprice" no budžeta kādu 50 līdz 70 miljonu eiro apmērā, piemēram, par pensionāriem un citām sociālajām grupām, kas pašas nevar veikt apdrošināšanas iemaksas. Pašreiz kā iespējamais apdrošināšanas iemaksu apmērs ir dzirdēts skaitlis 2,7%. Tas varētu nozīmēt, ka katram strādājošajam būs jārēķinās ar apdrošināšanas iemaksu vidēji vismaz 250 eiro gadā. Taču tas radīs cilvēkiem iztikas problēmas citās jomās," norāda LPMA valdes priekšsēdētājs.
Patentbrīvo medikamentu asociācija ir sabiedriska organizācija, kas dibināta 2003.gadā un apvieno Latvijā strādājošos patentbrīvo medikamentu ražotājus.
Asociācijā darbojas 12 biedri - Latvijas zāļu ražotāji un ārvalstu farmācijas kompāniju pārstāvniecības, kuru kopējais apgrozījums veido 21% no visa Latvijas farmācijas tirgus apgrozījuma. LPMA biedri pārstāv aptuveni 50% no visa patentbrīvo medikamentu pārdošanas apjoma Latvijā.
Kā iepriekš vēstīja Diena, jau gadam sākoties, lielākajās slimnīcās ārsta nosūtījumus, piemēram, uz ultrasonogrāfijas izmeklējumiem jau vairs nepieņem, līdz ar to pierakstīties uz valsts apmaksātu izmeklējumu vairs nav tik vienkārši un atsevišķās vietās piedāvā ārstu apmeklēt tikai novembrī.
Garo rindu jautājumam pievērsies arī Tiesībsarga birojs, norādot, ka valdībai ir dota pārāk liela rīcības brīvība veselības aprūpes sistēmas noteikšanā, šādu viedokli intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma pauda tiesībsargs Juris Jansons.
Tiesībsargs uzsvēra, ka nevienā likumā nav noteikts, kas ir kvotas. Tas tikai netieši izrietot no veselības aprūpes organizēšanas kārtības noteikumiem, kas esot viens no valdības instrumentiem, lai "rotaļātos ar sabiedrību". Tiesībsargs uzskata, ka Latvijas gadījumā kvotu sistēma ir antikonstitucionāls veidojums, kā vienu no argumentiem minot faktu, ka personām, kuras ir nokavējušas valsts apmaksātu izmeklējumu, par to ir jāmaksā.