Ja varētu atgriezties pagātnē un Eiropā no jauna ieviest eiro, tad varētu ieviest ASV sistēmu - katra valsts pati ir atbildīga par saviem parādiem. Šādā gadījumā Grieķija būtu pati atbildīga par saviem parādiem un varētu bankrotēt, kā tas noticis ar atsevišķām ASV pavalstīm, skaidroja Grennes.
Tomēr nav iespējams atgriezties pagātnē un ieviest šo sistēmu, atzina ASV ekonomists.
Jau ziņots, ka eirozona šovasar meklēja risinājumus Grieķijas parādu krīzei. Apmaiņā pret jaunu 86 miljardus eiro lielu aizdevumu Atēnas solījušas turpināt taupības un reformu kursu, ko Grieķija bija spiesta sākt 2010.gadā, vienojoties par pirmo finansiālās glābšanas programmu.
ASV ekonomists pauda viedokli, ka nav viena vienota rādītāja, kad valsts parāda līmeni var uzskatīt par pārāk augstu, jo valstis un situācijas atšķiras.
Lūgts vērtēt, vai Māstrihtas kritērijos noteiktais parāda līmenis - 60% no iekšzemes kopprodukta - ir novecojis mērījums, Grennes atzina - ja visas valstis gadiem pārkāpj likumu, tad tas zaudē ticamību. ASV ekonomistam šķiet, ka šis 60% slieksnis ir būtisks tad, kad valsts pievienojas eirozonai, bet pēc tam to var neievērot.
Arī Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs šorīt uzrunā atzīmēja, ka ir tikai sešas mazas eirozonas ekonomikas - Somija, Slovākija, Luksemburga un trīs Baltijas valstis -, kuras izpilda Māstrihtas kritēriju, kas paredz, ka valsts parāds nedrīkst pārsniegt 60% no iekšzemes kopprodukta.