Auguļa ieskatā investora piesaistē joprojām jāuztur trīs pamatuzstādījumi - valstij jāsaglabā 50% plus vienu akciju kompānijā, lidostai Rīga arī turpmāk jābūt aviokompānijas bāzes lidostai un maršrutu tīkls jāsaglabā vismaz pašreizējā apmērā.
Gauss intervijā ziņu aģentūrai Bloomberg sacījis, ka Latvijas valsts investora piesaistē airBaltic varētu atteikties no uzņēmuma kontrolpaketes - attiecībā uz potenciālo darījumu nekas neesot izslēgts. Galvenais būšot, lai uzņēmumam piesaistītu akcionāru, kurš būtu gatavs attīstīt airBaltic, nevis tikai nodrošināt finanšu injekciju.
Kā ziņots, Augulis 18.jūlijā paziņoja, ka tuvākajā laikā vairāki potenciāli investori varētu sākt "airBaltic" padziļināto izpēti (due diligence). Ieguldītāja piesaistes procesā kopumā uzrunāti vairāk nekā 40 potenciālo ieguldītāju no visas pasaules.
airBaltic biznesa plānā Horizon 2021 ir iekļauta papildu kapitāla piesaiste 50 miljonu eiro apmērā, lai pilnībā nodrošinātu lidmašīnu flotes nomaiņas finansējumu, kā arī turpinātu uzlabot lidsabiedrības kapitāla struktūru. Uzņēmums apliecinājis, ka negrasās vērsties pie valsts, lai prasītu veiktu papildu ieguldījumu.
Latvijas valdība ir uzstādījusi mērķi līdz 2017.gada beigām atrast lidsabiedrības stratēģisko investoru. Potenciālo ieguldītāju meklē starptautiskais finanšu konsultāciju un aktīvu pārvaldības uzņēmums Lazard Freres.
Tāpat vēstīts, ka pērn maijā tika pabeigta airBaltic pamatkapitāla palielināšana, tam sasniedzot 256,473 miljonus eiro. Atbilstoši Latvijas valdības un Vācijas investora Ralfa Dītera Montāga-Girmesa parakstītajam līgumam viņš pērn marta beigās airBaltic ieguldīja apmēram 52 miljonus eiro, savukārt valsts investēja 80 miljonus eiro, airBaltic kapitalizējot Valsts kases aizdevumu.
Pēc pamatkapitāla palielināšanas Latvijas valstij piederēja aptuveni 80% airBaltic akciju, bet investoram Aircraft Leasing 1, kura valdes priekšsēdētājs bija Montāgs-Girmess, piederēja 20% akciju. Savukārt Aircraft Leasing 1 īpašnieks bija Īrijā reģistrēta kompānija IALH LIMITED.
Savukārt šogad aprīlī par airBaltic pastarpinātu mazākuma akcionāru kļuva Dānijas uzņēmējs Larss Tūsens, kurš no Montāga-Girmesa pārņēma Aircraft Leasing 1.
airBaltic pērn nopelnīja 1,2 miljonus eiro, kas ir vairākas reizes mazāk nekā 2015.gadā, kad uzņēmuma peļņa bija 19,5 miljoni eiro. Savukārt lidsabiedrības apgrozījums pērn bija 286 miljoni eiro, kas ir aptuveni par 1% vairāk nekā 2015.gadā.