SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA sacīja, ka zemas izaugsmes apstākļi un piezemētais perspektīvu vērtējums ir galvenie faktori, kas Latvijā likuši darba samaksas kāpumam sabremzēties.
"Darba samaksas kāpuma tempa palēnināšanās bija gaidāma, taču daudz lēzenākā veidā. Sabremzēšanās ir notikusi par spīti tendencēm darba tirgū un demogrāfiskajām izmaiņām, tajā skaitā darba devēju sūkstīšanos par darbaspēka trūkumu. Šķiet, ka fokuss uz izmaksu kontroli apstākļos, kad perspektīvas ir ļoti neizteiksmīgas, ir bijis primārais. Patlaban darba tirgū ir vērojams pieprasījums pēc darbaspēka, taču aizpildīt vakances darba devēji nesteidzas. Tāpat nav novērojama pirmskrīzes laikā masveidā piekoptā darbinieku pārvilināšana, piedāvājot lielākas algas. Tā vietā aktīvāk tiek meklēti alternatīvi stimuli, ar ko aizstāt darba samaksas pieaugumu. Šis fokuss pārskatāmā perspektīvā saglabāsies," teica Gašpuitis.
Viņš norādīja, ka lēnīgas izaugsmes apstākļos sarūk uzņēmēju ambīcijas, kas ļauj brīvāk akceptēt darbiniekus ar zemākām prasībām, dod iespēju ietaupīt un iespēju motivēt labākos.
"Nākamgad izaugsmei paātrinoties, kāpums iegūs papildu stimulu. Šogad algu kāpums atduras pret augsto piesardzības līmeni un varētu noslēgties ar 3,5% pieaugumu, bet nākamgad tas paātrināsies nedaudz - līdz 4-4,5%. Nākamgad straujāk atgūsies arī inflācija, taču pirktspēja turpinās augt. Drīzāk jautājums ir, cik lielā mērā patērētāji pieaugošo pirktspēju izmantos patēriņā, veicinot izaugsmi, cik - uzkrājumu papildināšanā," sacīja Gašpuitis.
Arī Swedbank ekonomiste Agnese Buceniece aģentūrai LETA norādīja, ka vidējās mēnešalgas kāpuma temps šogad turpina palēnināties. "Kopumā šogad redzam lielas svārstības mēnešu datos, kas liecina par nenoteiktību," viņa piebilda.
Tāpat Buceniece atzīmēja, ka šogad algu kāpums Latvijā būs mazāks, nekā prognozēts iepriekš. Pirmajos trijos ceturkšņos vidējā bruto alga gada laikā ir augusi par 3,8%, un arī gadā kopumā pieaugums varētu būt tuvu pie 4%.
"Ekonomika aug lēnāk, un attiecīgi lēnāks kļūst algu pieauguma temps. To lielā mērā ietekmē nenoteiktība un noskaņojums. Investīcijas kavējas daudz ilgāk. Šogad nodarbināto skaits būvniecībā ir samazinājies par 8000 jeb 11%, kas ir tiešas Eiropas Savienības (ES) fondu kavēšanās sekas. Algas būvniecībā trešajā ceturksnī bija vairs tikai nepilnu procentu augstākas nekā pirms gada. Iezīmējas arī kritums transporta un uzglabāšanas nozarē nodarbināto skaitā. Redzam, ka šajā nozarē trešajā ceturksnī ir vērojams algu kritums. To daļēji izskaidro Krievijas tranzīta plūsmu pārorientēšana no Baltijas valstu ostām uz Krievijas ostām. Bezdarba līmenis sarūk mazliet lēnāk. Tāpēc arī algas aug lēnāk," klāstīja Buceniece .
Viņa arī norādīja, ka nākamgad Latvijas ekonomikā ieplūdīs vairāk nekā 600 miljonu eiro ES finansējums, kas nozīmēs lielākas investīcijas - visticamāk, gada otrajā pusē. Pieprasījums pēc būvniekiem pieaugs, un tas veicinās gan nodarbināto, gan arī algu pieaugumu nozarē. Savukārt transporta sektorā risinājums nākamgad nav gaidāms - Krievijas tranzīta plūsmu aizstāšana ar jaunām nebūs viegls uzdevums. Transporta nozarē gan nodarbināto skaits, gan arī algas, visticamāk, turpinās samazināties.
"Tas efekts, kurš būs spēcīgāks, arī noteiks darba tirgus un algu attīstību nākamajā gadā. Sagaidām, ka būvniecības izrāviens būs noteicošais faktors, kas noteiks bezdarba līmeņa samazināšanos, un spiediens celt algas pieaugs. Nākamgad vidējās bruto algas kāpums būs straujāks un varētu sasniegt 5%," prognozēja Buceniece.
Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA norādīja, ka darba samaksas kāpums Latvijā turpina bremzēties - bruto darba samaksas pieaugums trešajā ceturksnī par 2,2% salīdzinājumā ar pagājušā gada trešo ceturksni ir lēnākais kāpums pēdējos gados, tostarp vēl pērn darba samaksas pieaugums Latvijā sasniedza gandrīz 7%.
"Jāatzīmē, ka šis ir jau otrais ceturksnis, kad darba samaksas pieaugums ir negaidīti lēns, taču, no vienas puses, tas šobrīd zināmā mērā varētu būt loģisks, jo arī ekonomikas izaugsme ir būtiski piebremzējusies. Tomēr, no otras puses, nodokļu ieņēmumu, depozītu un ražotāju cenu dinamika, kā arī darba samaksas tendences mūsu kaimiņvalstīs liek domāt, ka algu pieaugums ekonomikā šobrīd ir nedaudz straujāks, nekā to parāda darba samaksas dati par pēdējiem diviem ceturkšņiem, un sajūtu līmenī algu pieaugums drīzāk varētu būt 4-5% robežās," teica Āboliņš.
Viņš arī norādīja, ka atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu ieņēmumu statistikai darba spēka nodokļu ieņēmumi trešajā ceturksnī auguši par 6-7%, kas ir aptuveni tikpat strauji kā gada pirmajos mēnešos, kad arī darba samaksas pieaugums sasniedza gandrīz 6%. Vienlaikus mājsaimniecību depozīti trešajā ceturksnī auguši par 7%, savukārt darbaspēka izmaksas būvniecībā kāpušas par 4,5%. "Lai gan nodokļu ieņēmumus ietekmē tādi faktori kā nodokļu atmaksas un cīņa ar ēnu ekonomiku, šie fakti kopumā liek domāt, ka lēnais darba samaksas pieaugums trešajā ceturksnī varētu būt nedaudz pārspīlēts," skaidroja Āboliņš.
Viņš piebilda, ka pēdējo divu ceturkšņu laikā darba samaksas kāpums ļoti strauji ir sabremzējies mazajos uzņēmumos, savukārt lielajos uzņēmumos tas stabili pārsniedz 6%. "Protams, pašreizējā ekonomiskā situācija mazajiem uzņēmējiem nav viegla, taču ļoti lielas algu dinamikas atšķirības starp dažāda lieluma uzņēmumiem nav raksturīgas, un līdz ar to lēnais darba samaksas kāpums drīzāk varētu būt saistīts ar kādiem metodoloģiskiem jautājumiem, piemēram, lielāku oficiāli nostrādāto stundu skaitu un līdz ar to zemāku vienas stundas izpeļņu," minēja bankas Citadele ekonomists.
Viņš arī atzīmēja, ka par labu straujākam darba samaksas pieaugumam runā situācija Latvijas kaimiņvalstīs, kur darba samaksas pieaugums trešajā ceturksnī pārsniedza 7%, lai gan ekonomikas izaugsme tur ir tikpat lēna kā Latvijā un ekonomikas cikli Baltijas valstīs kopumā ir diezgan līdzīgi. "Jā, Lietuvā un Igaunijā šogad būtiski palielināta minimālā darba samaksa, taču visu atšķirību ar Latviju tas neizskaidro, un arī bez minimālās algas pieauguma gan Lietuvā, gan Igaunijā darba samaksas pieaugums būtu 5-6% robežās," piebilda Āboliņš.
Viņš minēja, ka Baltijas reģionā būtiskākais faktors tuvākajos gados būs demogrāfija un strādājošo skaita samazināšanās. Tādēļ uzņēmumiem, visticamāk, jārēķinās ar diezgan strauju darba samaksas kāpumu - 4-5% robežās - gandrīz vai neatkarīgi no tā, vai ekonomikas kopējais pieaugums spēs tam turēt līdzi.
"Te ir būtiski arī atzīmēt to, ka darba samaksa gan Latvijā, gan mūsu kaimiņvalstīs diezgan būtiski atšķiras pa vecuma grupām un, piemēram, strādājošajiem vecumā no 30 līdz 39 gadiem vidējā darba samaksa ir par aptuveni 100-200 eiro lielāka nekā pirmspensijas vecuma strādājošajiem. Ņemot vēra demogrāfiju un jauniešu mazo skaitu, kā arī joprojām pastāvošo emigrāciju, var diezgan droši apgalvot, ka šī tendence tuvākajā laikā nemainīsies. Tādēļ vidējā darba samaksa ekonomikā turpinās augt kaut vai paaudžu nomaiņas dēļ darba tirgū, kur katra nākamā paaudze kļūst arvien dārgāka darba devējam," teica Āboliņš.
Savukārt DNB bankas makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA sacīja, ka algota darba veicējiem atliek vien apbruņoties ar pacietību - straujāks algu pieaugums būs. "Šī frāze šogad jau ir pamatīgi ekspluatēta, taču ienākumu kāpumu paātrinošie faktori šobrīd jau ir redzami ļoti precīzi, tā nav, tā teikt, sausa runa," viņš piebilda.
Strautiņš atzīmēja, ka, aplūkojot ekonomikas ilgtspējīgā kodola attīstību, ja šādi var dēvēt eksportu, šogad aina nebūt nav nepievilcīga. "Ir spoži sasniegumi ar tranzītu nesaistīto pakalpojumu eksportā, kopumā apmierinoši aug arī pievienotā vērtība preču eksporta nozarēs. Te nav daudz patīkamu pārsteigumu, bet rezultāts ir pieņemams, ievērojot joprojām nelabvēlīgos ārējos apstākļus," sacīja Strautiņš.
Vienlaikus viņš norādīja, ka diemžēl šogad ekonomika saņēma pamatīgu fiskālo šoku. "Ja mēs skatāmies uz starpību starp iekšzemē gūtajiem ieņēmumiem (tas ir, izslēdzot ES fondus) un kopējiem izdevumiem, pirmajos trijos ceturkšņos šī bilance ir uzlabojusies apmēram par 2% no šī perioda iekšzemes kopprodukta (IKP). Diemžēl vārds "uzlabojusies" šajā gadījumā nozīmē, ka tūlītējā ietekme uz investīcijām un patēriņu ir bijusi negatīva. Skatoties uz notikumiem caur nozaru prizmu, ja ņem vērā celtniecības krituma tiešo rezultātu, kā arī nelabvēlīgo ietekmi uz pārējām nozarēm, to devumu IKP pieaugumā, arī rodas iespaids, ka šogad esam savas ekonomikas izaugsmei "noskauduši" pāris procentpunktu," klāstīja Strautiņš.
Tāpat viņš minēja, ka jaunākie budžeta dati rāda, ka politikas svārsts jau kustas uz pretējo pusi, oktobrī valsts izdevumi gada laikā palielinājušies par vairāk nekā desmito daļu. "Tātad šim nežēlīgajam politikas eksperimentam tuvojas beigas. Taču, ja eksperiments vispār nebūtu noticis, tad izaugsme jau šogad būtu pārsniegusi 3%. Negatīvā ietekme uz pieaugumu ir bijusi reāla, taču uz šo notikumu pamata vērptie secinājumi mēdz būt pārspīlēti, te ir daudz "falšas" drāmas. Mūsu ekonomikā vēl ļoti daudz kas ir uzlabojams, taču tās prakse ir krietni labāka par teoriju. Ir ļoti jauki runāt par reformām un nepieciešamību celt pievienoto vērtību, taču dažkārt ir jāsāk pašam ar sevi," pauda Strautiņš.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Latvijā šogad trešajā ceturksnī mēneša vidējā bruto (pirms nodokļiem) darba samaksa bija 847 eiro, kas ir par 2,2% jeb 18 eiro vairāk nekā 2015.gada attiecīgajā periodā. Tostarp privātajā sektorā algas augušas par 2,3%, sasniedzot 828 eiro, bet sabiedriskajā sektorā - par 1,9%, sasniedzot 885 eiro.