Viņš arī pieļāva, ka šāda situācija radīta apzināti, jo ar šādiem spēkiem nav iespējams uzraudzīt, vai šī valsts nauda visos gadījumos tiek izlietota pareizi.
Skaidrojot situāciju, ministrs norādīja, ka būtībā pati ministrija ir ļoti nespējīga, jo visa vara tiek deleģēta pakļautības iestādēm, piemēram, Nacionālajam veselības dienestam, kas administrē visu naudu. Turklāt ministrijai trūkstot instrumentu, lai varētu pārredzēt situāciju kopumā un redzēt, vai īstenotās reformas dod efektu.
Kā piemēru viņš minēja Slimību profilakses un kontroles centru (SPKC), kurš pēc dažādiem parametriem vāc statistiku, bet nav nekādu instrumentu, kā šo statistiku pēc tam analizēt. "Mēs, ministrijā, nezinām ļoti daudz ko. Mums tas jāprasa pakļautības iestādēm un ne vienmēr mēs saņemam informāciju, kas atspoguļo īstenību. Šobrīd ministrijā mēs nodarbojamies ar iekšējo reorganizāciju, lai izmainītu esošo situāciju. Es atzīstos – ļoti ilgi jārok līdz atrastu patiesos iemeslus daudzām problēmām," sacīja Belēvičs.
Runājot jau konkrētāk par kukuļu došanu ārstiem un garajām rindām, kas šādu situāciju veicina, viņš atzīmēja, ka rindas ir ļoti kompleksa problēma un ir jāsaprot patiesie iemesli, kāpēc tās veidojas. Piemēram, uz ķīmijterapiju rindas lielā mērā veidojoties tāpēc, ka gandrīz visi ķīmijterapeiti ir iesaistīti klīniskajos pētījumos un tas aizņem ārkārtīgi daudz laika. Līdz ar to patlaban ministrs nodarbojas ar to, lai izpētītu, vai tie pacienti, kuri ir iesaistīti šajos pētījumos, netiek izvirzīti prioritāri attiecībā pret pārējiem pacientiem.
Tāpat ministrs rosināja pārņem citu valstu praksi. Tā, piemēram, Vācijā pacienti, kuri rindā uz pakalpojumu gaida ilgāk nekā vienu mēnesi, var ierasties slimnīcā un viņi ir jāhospitalizē. Latvijā gan šādu sistēmu nevarētu piemērot visiem, bet atsevišķām diagnozēm gan.
Problēma slēpjas arī tajā, ka šobrīd nav izveidota vienota rindu uzskaites sistēma, kas nodrošinātu, ka pacienti uz vienu un to pašu pakalpojumu nepierakstās vairākās vietās. Savukārt garās rindas ir viens ko galvenajiem riska faktoriem, kas veicina korupciju veselības sektorā.
Biedrības Sabiedrība par atklātību - Delna direktors Gundars Jankovs Dienai gan atzīmēja, ka pēdējos gados samazinās tendence nepamatoti maksāt ārstam par pakalpojuma saņemšanu. Tomēr joprojām šādi gadījumi ir.