Bergmanis: Aizsardzības budžeta palielināšana nav nozares atsevišķa iegriba

gadam. "Šajā brīdī [budžets] ir 1% no IKP, nākamgad tiem vajadzētu būt 1,4%, aiznākamajā - 1,7%, un 2018.gadā 2%," klāstīja Bergmanis.Runājot par konkrētām summām, nākamgad Aizsardzības ministrija nozares budžetu, kas šogad bija 256 miljoni eiro, cer palielināt vēl par 68 miljoniem."Vai mums būs visa šī summa, nezinām. Meklēsim, jo situācija ir sarežģīta, jāsaprot visas vēlmes, bet šīs prioritātes ir, ko esam teikuši arī sabiedrotajiem, kuri arī ļoti vēro, kā mēs attiecamies pret šīm lietām. To apliecina mūsu kaimiņu darbi. Piemēram, Polija [2% aizsardzībai no IKP] ir sasniegusi šogad. Igaunijā tas ir jau vairākus gadus, bet Lietuva nākamgad iet uz 1,5% no IKP," pastāstīja Bergmanis.Taujāts, kā papildu finansējumu plānots izlietot, ministrs norādīja, ka vajadzību spektrs ir ļoti plašs - gan personālsastāva palielināšana, gan mehanizācija, gan Ādažu poligona labiekārtošana."Ādažu poligons ir ļoti laba vieta, kur veikt apmācības. Tāda poligona nav nevienā no pārējām Baltijas valstīm. Mums ir tā priekšrocība, tāpēc poligona labiekārtošana [ir prioritāte]. Jāsagatavojas arī smagā bruņojuma izvietošanai - vajadzīgas noliktavas, remonta zona, garāžas, barakas, kur dzīvot cilvēkiem," uzskaitīja Bergmanis.Ministrs arī apliecināja, ka uzmanība tiks pievērsta arī zemessargu ekipēšanai, kas "ir iepalicis, kamēr valstī bija grūtie gadi". Jau vēstīts, ka NATO dalībvalstis Velsas samitā apņēmušās desmitgades laikā nodrošināt, ka aizsardzības nozarei tiek atvēlēti 2% no attiecīgās valsts IKP. Pašlaik šo prasību izpilda vien uz rokas pirkstiem skaitāmas dalībvalstis, tostarp mūsu ziemeļu kaimiņvalsts Igaunija. Latvija sākotnēji apņēmusies 2% no IKP sasniegt līdz 2020.gadam, taču nu jau tiek runāts, ka to varētu izdarīt vēl ātrāk - līdz 2018.gadam.