“Tas, man liekas, tiešām ir bijis ļoti garš, ļoti dārgs un ļoti neefektīvs process. Ar šo mēs nevaram lepoties,” teica Čakša, piebilstot, ka tas demonstrē Latvijā mazo pieredzi šāda veida projektu īstenošanā. Tas ir "ļoti klamzīgs un slikti vadīts projekts", viņa piebilda.
1. decembrī e-veselības sistēmai jau jābūt izmantojamai. Elektroniskā darba nespējas lapu pieteikšanas sistēma jau esot principā gatava un funkcionē, savukārt e-recepšu sistēma ir sarežģītāks modulis, kura lietošana apmācība vēl būs ilgs process. Ministrija pašlaik slēdz līgumus ar ģimenes ārstiem par apmācībām šīs sistēmas izmantošanā.
Skaidrojot projekta neveiksmes, veselības ministra atzina, ka deviņu sistēmas tapšanas gadu laikā nomainījušās daudzas atbildīgas amaptersonas, taču būtiskākā kļūda bija fakts, ka nebija iesaistīti gala lietotāji.
"Ja mēs kādu elektronisku sistēmu radām IT cilvēku galvās IT laboratorijās, nevis ar tiem, kas to lietos dien dienā, tad stāsts bieži vien ir lemts neveiksmei,” teica Čakša. Viņa arī atzina, ka biznesa vidē neviens neatļautos pārvaldīt kādu sistēmu tā, kā tas ir darīts ar e-veselību.
Turklāt pašlaik ģimenes ārsti lieto piecas vai sešas dažādas programmatūras un ne visas no tām var savienot ar e-veselību, atzina veselības ministre.