Viņa norādīja, ka saskaņā ar Satversmes 72.pantu Valsts prezidentam ir tiesības rosināt tautas nobalsošanu par Saeimas pieņemtu likumu. Ja prezidents šīs tiesības neizmanto, tad to var darīt vismaz 1/3 no deputātiem jeb vismaz 34 parlamenta locekļi.
Ja šīs tiesības tiek izmantotas, tad Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) ir jāsāk vākt 1/10 vēlētāju jeb apmēram 150 000 parakstu. Gadījumā, ja šis parakstu skaits tiek savākts, tad CVK izsludina referendumu par likuma grozījumiem.
Juridiskās komisijas priekšsēdētāja skaidroja, ka šo tiesību dēļ viņa arī nepiekrīt opozīcijas paustajām bažām, ka nebūs iespējams sarīkot referendumu, ja koalīcija, piemēram, nolemtu privatizēt kādu no valstij piederošajām kapitālsabiedrībām. Čepāne gan atzina, ka 72.panta tiesības opozīcija nevarēs izmantot, ja koalīcija būs liels pārsvars parlamentā - vismaz 2/3 no deputātiem.
Tomēr viņa uzsvēra, ka trīs tikšanās reizēs ar vēlētājiem viņa esot vaicājusi, vai kāds no klātesošajiem atbalsta pašreiz spēkā esošo referendumu rosināšanas kārtību. Neviens no vēlētājiem atbalstu neizteica, akcentēja politiķe.
Satversmes 72.pants nosaka, ka "Valsts prezidentam ir tiesības apturēt likuma publicēšanu uz diviem mēnešiem. Viņam likuma publicēšana ir jāaptur, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu. Šīs tiesības Valsts prezidents vai viena trešā daļa Saeimas locekļu var izlietot desmit dienu laikā, skaitot no likuma pieņemšanas Saeimā. Šādā kārtā apturētais likums nododams tautas nobalsošanai, ja to pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju. Ja augšminēto divu mēnešu laikā šāds pieprasījums neienāk, tad pēc šī laika notecēšanas likums ir publicējams. Tautas nobalsošana tomēr nenotiek, ja Saeima vēlreiz balso par šo likumu un ja par tā pieņemšanu izsakās ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no visiem deputātiem."
Jau ziņots, ka, ja Valsts prezidents Andris Bērziņš izsludinās valdības koalīcijas atbalstītos grozījumus par referendumu rosināšanas kārtībā, kas ierobežo vēlētāju iespējas iniciēt tautas nobalsošanu, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) varētu rosināt rīkot referendumu par referendumiem, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja Saeimas ZZS frakcijas deputāte Dana Reizniece-Ozola.
Kā ziņots, ceturtdienas rītā pie Saeimas pulcējušies apmēram 30 protestētāji no vairākām nevalstiskajām organizācijām, kuri pārmet parlamentam, ka, šodien pieņemot iecerētās izmaiņas referendumu rosināšanas kārtībā, nozīmēs demokrātijas iznīcināšanu ciniskā un atklātā veidā.
Saeima ceturtdien skatīs likuma grozījumus, kas noteiks, ka no 2015.gada 1.janvāra notiks atteikšanās no divu posmu parakstu vākšanas sistēmas, liekot iniciatoriem pašiem savākt 150 000 parakstu, ja viņi vēlēsies rosināt referendumu par izmaiņām Satversmē vai likumos vai arī gribēs iniciēt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu.
Līdz tam tiks noteikts 50 000 parakstu slieksnis referenduma rosināšanas pirmajam posmam par izmaiņām Satversmē vai likumos. Pārejas periodā Saeimas atsaukšanas rosināšanai parakstu vākšanas pirmajā posmā būs jāsavāc 10 000 paraksti.
Patlaban referenduma ierosināšanai saistībā ar likuma vai Satversmes grozījumiem ir jāsavāc notariāli apstiprinātu 10 000 vēlētāju parakstu, bet ar desmitās daļas vēlētāju parakstu vākšanu par valsts budžeta līdzekļiem nodarbojas Centrālā vēlēšanu komisija.