Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šodien turpināja vērtēt iedzīvotāju iniciatīvu pagarināt termiņu, kādā tiek veikta transportlīdzekļu tehniskā apskate.
Automašīnu vidējais vecums Latvijā ir 13,17 gadi. Vēl vecākas automašīnas Eiropā ir tikai Maltā (13,8 gadi), bet vidējais automašīnu vecums Eiropā ir 8,3 gadi.
Liepiņš deputātus informēja, ka ar pirmo reizi tehnisko apskati nespēj iziet 45% no automašīnām, turklāt 18% tiek konstatēti būtiski defekti balstiekārtā. Dienā vidēji 13 automašīnām tehniskās apskates laikā tiek aizliegta turpmākā dalība satiksmē, 61,7% no šīm automašīnām apskates laikā iziet no ierindas bremžu sistēma.
"Lielākā daļa autovadītāju savu automašīnu defektus novērš tikai tieši pirms vai pēc tehniskās apskates. Tehniskās apskates naktīs, kad automašīnu var pārbaudīt par velti, 80% automašīnu tiek konstatēti būtiski defekti. Palielinot tehniskās apskates periodiskumu līdz reizei divos gados, vēl vairāk pieaugs bīstamā tehniskā stāvoklī esošu automašīnu skaits," uzsvēra Liepiņš.
Deputāts Ainārs Latkovskis (Vienotība) norādīja, ka secinājumu izdarīšanai būtu nepieciešama sīkāka informācija, par to, cik bieži tehniskas problēmas konstatētas automašīnām līdz divu gadu vecumam, divus līdz piecus gadus veciem auto un piecus līdz desmit gadus veciem auto.
Liepiņš norādīja, ka šādu informāciju CSDD uz nākamo komisijas sēdi sagatavos.
Latvijas Apdrošinātāju asociācijas vadītājs Jānis Abāšins norādīja, ka varētu diskutēt par tehniskās apskates biežuma samazināšanu automašīnām līdz noteiktam vecumam, vai noteiktam noskrējienam, taču samazināt tehniskās apskates biežumu visam autoparkam būtu ļoti riskanti.
Jau ziņots, ka iniciatīva Transportlīdzekļu tehniskās apskates veikšana reizi divos gados, kuru parakstījuši 10 570 pilsoņi, Saeimā iesniegta šī gada augustā.
Iniciatīva paredz mainīt pastāvošo termiņu, uz kādu patlaban Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD) tiek izsniegta atļauja automašīnai piedalīties satiksmē. Tiek piedāvāts pagarināt termiņu un veikt transportlīdzekļu tehnisko apskati reizi divos gados, kā tas notiek, piemēram, Norvēģijā, Lietuvā, Igaunijā, Vācijā un citur.
Saeimas Kārtības rullis iedzīvotājiem paredz iespēju vērsties parlamentā ar vismaz 10 000 pilsoņu parakstītu iesniegumu. Kolektīvajā iesniegumā ietverams prasījums Saeimai, īss tā pamatojums, kā arī norādāms, kura fiziska persona ir pilnvarota pārstāvēt kolektīvā iesnieguma iesniedzējus. Iesniegums nedrīkst saturēt tādu prasījumu, kurš ir acīmredzami nepieņemams demokrātiskā sabiedrībā vai klaji aizskarošs. Tas nedrīkst pārkāpt vērtības, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības.