Mēs esam lepni par Latvijas sportistu sasniegumiem: valsts augstākās amatpersonas publiski sveic sportistus, emocionālākie cilvēki notrauš prieka asaru, kad ar Latvijas karogu ap pleciem pēc sūri grūti padarīta darba uz goda pjedestāla kāpj kārtējais mūsu sportists. Šādos brīžos mēs visi izjūtam lepnumu par savu valsti. Bet vienlaikus sabiedrība, balstoties uz dažu "ekspertu" teiktā, pēc traģiskas un līdz šim Latvijā nebijušas avārijas, nesagaidot pirmo ekspertīžu rezultātus, ir gatava traģēdijas vainu uzvelt trenerim un velo apmācības sistēmai.
CSDD ir sašutusi par atsevišķu “satiksmes drošības ekspertu” izteikumiem medijos pāris stundu pēc traģiskās Garkalnes avārijas. Proti, nenoskaidrojot ne faktus, ne apstākļus, bet, balstoties tikai uz aculiecinieku foto, video liecībām un pirmajiem komentāriem, viņi ir izteikuši savu verdiktu: “Vainīga ir Rīgas Riteņbraucēju skola!”. Mūsuprāt tas ir nežēlīgi un netaisni pret bērniem, viņu vecākiem, treneriem un visu velo kustību kopumā. Īpaši tādēļ, ka velo kolonna ievēroja visas drošības prasības, kādas viņiem šajā saulainajā dienā un labi pārredzamajā ceļa posmā bija jāievēro.
Gribētos jautāt visu zinošajiem ekspertiem: “Ja kravas auto ietriektos pirms gājēju pārejas stāvošā transportlīdzeklī, kurš inerces dzīts nobrauktu māti ar bērniem, kas tajā brīdī šķērsoja brauktuvi, vainīgi būtu gājēji?” Šīs situācijas ir analogas. Traģiskais gājēju stāsts kalpo par sižetu Eiropā godalgotajos satiksmes drošības video klipos un tikai laimīgas sagadīšanās dēļ pirms pāris dienām šāda avārija nenotika Rīgā.
Nupat piedzīvotās Garkalnes avārijas lietā tiek aizmirsta kravas transportlīdzekļa vadītāja rīcība, bet meklētas "utis" tā jau cietušā trenera rīcībā un velo apmācības sistēmā kopumā. Divu bākuguņu vietā vajadzēja uzstādīt četras, velobraucējiem vajadzēja apkarināties ar gaismu atstarojošiem elementiem, viņiem vajadzēja braukt pa ceļa nomali, velo apmācībai jānotiek pa šaurākiem ceļiem utt. Un tikai garām ejot tiek pieminēti traģēdijas cēloņi: kravas transportlīdzekļa distances neievērošana un ātrums. Līdz ar to arī sabiedrība pieņem plaši tiražēto aksiomu: "Vainīgi ir velosipēdisti!". Vien dažiem pasprūk neveikls jautājums: "Bet ko viņi nepareizu ceļa satiksmē izdarīja?" Neviens neapgalvo, ka velo apmācība Latvijā ir ideāla, arī te ir daudz kas uzlabojams. Bet šajā gadījumā primāri ir jārunā par kravas transportlīdzekļa vadītāja braukšanas stilu.
Satiksmes drošības ziņā vadošajās Skandināvijas valstīs, kur uz miljons iedzīvotājiem iet bojā četras reizes mazāk cilvēku, neviens šādus komentārus neatļautos izteikt. Avāriju vietās pat vairākas diennaktis darbojas ekspertu grupa, kas pēta, analizē, noskaidro apstākļus un tikai tad publiski pauž faktoloģiski pamatotus secinājumus un sniedz konkrētus ierosinājums, kas satiksmes drošības jomā jāuzlabo. Bet mums jau to visu nevajag; mums ir pāris “gudrinieku”, kuram pēc pirmā teikuma viss ir skaidrs un vainīgais atrasts. Varbūt turpmāk, ekonomējot naudas līdzekļus, tā arī jādara – pēc pāris fotogrāfijām un neliela apraksta paziņojam traģēdijas cēloņus!?
Tādēļ CSDD atvainojas bērniem, ģimenēm, treneriem un velo sabiedrībai kopumā par atsevišķu indivīdu rīcību - nekorektas informācijas sniegšanu un tās popularizēšanu medijos un sociālajos tīklos. CSDD aicina nespekulēt ar nepārbaudītiem faktiem un vēl skolēniem sekmīgu atveseļošanos!