"Šobrīd notiekošais ap leģionāru dienu ir absurds un tā tiek pazemota mūsu valsts," skaidro prezidents un uzsver, ka sabiedrībai būtu jāskaidro, kas ir 16. marta leģionāru piemiņas pasākumi.
Biedrība uzskata, ka aizvadīto gadu laikā tā ir bijusi nepieņemama bezatbildība, mēģinot pakļauties naidīgu kaimiņvalstu spiedienam, noliedzot savas tautas karavīrus. "Mēs nosodām Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāvja Aleksandra Lukašēviča paustos pārmetumus Latvijas prezidentam, un mums nav pieņemami Lukašēviča apmelojumi, kuri vērsti pret latviešu tautu, ka 16.martā tiekot slavināta nacistu kustība. Latviešu tauta 16.martā pirmkārt godina latviešu karavīrus - leģionārus, kuri atšķirībā no vācu karavīriem bija devuši zvērestu cīņai pret boļševismu, lai nepieļautu "baigā gada" atkārtošanos," uzskata biedrība.
"Bez latviešu karavīriem nebūtu neatkarīgas Latvijas. Daudz Brīvības cīņu dalībnieku bija latviešu leģionāru rindās, lai turpinātu cīņu par Latviju. Nākotne ir tikai tām tautām, kuras spēj novērtēt savu karavīru centienus un godināt viņu piemiņu. Ir nepiedodama vienaldzīga attieksme, redzot, ka tiek nicināti latviešu karavīri. 16.martā Lestenē, Morē, Rīgā vai savā sētā pulcēsimies zem Latvijas karogiem, pieminēsim latviešu karavīrus, kuru kapu vietas mums nav zināmas un būsim lepni par saviem varoņiem" uzsvēra biedrības pārstāvis Jānis Atis Krūmiņš.
Biedrības pārstāvji atgādināja, ka jau 1947.gadā īpaša Apvienoto Nāciju izmeklēšanas komisija atzina, ka ir netaisnīgi latviešu un igauņu leģionārus saistīt ar Trešā reiha SS vienībām. Arī Sarkanarmijas politpārvaldes komisārs atzina, ka latviešu leģionāri nav uzskatāmi par brīvprātīgajiem SS karakalpiem.
Par latviešu leģionāru pārliecību cīņai par Latviju liecina 1945.gada 1.aprīļa vācu armijas grupējuma ziņojums Vācijas bruņoto spēku ģenerālštābam par to, ka mierīgos frontes sektoros latviešu divīzijas var kļūt politiski neuzticamas ar neparedzamām sekām.
"Mēs nevaram uzskatīt Baltijas valstu pilsoņus par kara noziedzniekiem vai nodevējiem, kad vienīgā apsūdzība pret viņiem ir tā, ka viņi cīnījušies pret padomju bruņotajiem spēkiem" - teikts Lielbritānijas Ārlietu ministrijas ziņojumā britu bruņoto spēku komandierim Vācijā 1946.gada 4.februārī.
"Baltijas ieroču SS vienības to mērķa, ideoloģijas, darbības un sastāva kvalifikācijas ziņā ir uzskatāmas par savrupām un no vācu SS atšķirīgām vienībām, tādēļ komisija tās neuzskata par ASV valdībai naidīgu kustību", teikts Pārvietoto personu komisijas locekļu oficiālās vēstulēs pirmskara Latvijas pilnvarotajam lietvedim Latvijas sūtniecībā Vašingtonā.
1998.gada 29.oktobra Latvijas Saeimas deklarācijā ir rakstīts, ka Latvijas valdības pienākums ir: 1) prasīt no okupētājvalstīm un to tiesību pārņēmējām valstīm, lai tās saskaņā ar starptautisko tiesību normām samaksātu Latvijas pilsoņiem, to ģimenes locekļiem un mantiniekiem kompensācijas par zaudējumiem, kas viņiem radušies sakarā ar prettiesisku mobilizāciju okupētājvalstu armijās; 2) rūpēties par latviešu karavīru goda un cieņas aizskārumu novēršanu Latvijā un ārzemēs.