Cik svarīgs ir jautājums par Krievijas slēpto jaukšanos vēlēšanās ASV un arī Eiropas politikā?
Tas ir svarīgi, jo Krievija Eiropā jau ir iesaistīta dažādos līmeņos gan ekonomiski, gan politiski, ieskaitot dažu ekstrēmu partiju finansēšanu, piemēram, Francijā, un jaukšanās ASV vēlēšanās arī ir bijusi visai izteikta. ASV iestādes runā par pierādījumiem, ka Demokrātiskās partijas Nacionālās komitejas (DNC) datoru sistēmu ir uzlauzis kāds no Krievijas.
Vēl pirms gada neviens nedomāja, ka Krievija būs šīs vēlēšanu kampaņas daļa un ka runa būs par pašmāju darīšanām un ekonomiku, bet tad pēkšņi tas viss sāka fokusēties uz ārpolitiku, starptautiskajiem notikumiem un Krieviju. Tas ir pat paradoksāli, un arī prezidents Vladimirs Putins izmantoja iespēju iedzelt, sakot, ka – "mī un žē, mūs vēl tikko uzskatīja par kaut kādu reģionālo varu, un nu mēs jau esam Amerikas vēlēšanu centrā!" Tas patiesībā nozīmē – re, cik mēs tomēr esam svarīgi. Bet kā problēma šī Krievijas jaukšanās ir nopietna, ja runājam par vēlēšanu svētumu un godīgumu, kas ir jānosargā.
Par svētumu un godīgumu runājot, nevar nepieminēt nenormāli lielo naudas ietekmi ASV vēlēšanās.
Tā ir, bet ir jāizšķir starp tādu iejaukšanos kā DNC e-pastu uzlaušana un to publicēšana tiešsaistē un tehniskas dabas bažām, kad cilvēki iet un balso – vai viņu balsis tiks pareizi saskaitītas.
Es nenoliedzu vēlēšanas kā sekulāru svētumu un ka jaukšanās tajās ir nopietna problēma, tomēr vai saceltais troksnis neietver arī populisma risku, ka "krievi nāk", kamēr būtiskākas lietas aizvirzās fonā? Tā ir tāda kā ļaunprātības ļaunprātīga izmantošana (abusing the abuse).
Tā ir problēma, ka ļoti maz cilvēku šajās vēlēšanās veltī uzmanību rīcībpolitikai, jo uzmanība ir saistīta ar visu ko citu.
Bet, ja paliekam pie digitālās uzlaušanas (hacking) jautājuma un ja aiz tās kaut kā stāv Krievijas valdība, tad jautājums ir – vai šī ir sava veida karadarbība. Kiberkarš? Jo tādā gadījumā tā ir ļaunprātīga darbība pret ārvalstu valdību. Un, ja tā ir, tad jautājums ir – ko tagad?
Jo, cik mums ir zināms, tā nekad iepriekš nav noticis. Tāpēc prezidentam Barakam Obamam šis ir ļoti nopietns jautājums, jo viņam ir kaut kā jārīkojas, un tas radīs precedentu. Viņam ir jāizlemj, ko darīt, un tas, ko viņš darīs, var kļūt par rīcības scenāriju citiem prezidentiem. Un viceprezidents Džo Baidens par to jau runā – ka tas ir jāizlemj, un brīdina, ka ASV kaut kā reaģēs.
Kā – ar atbildes uzlaušanu (hack back)?
Tāds ir jautājums.
Vai līdz Ziemassvētkiem tas ir iespējams? Vai katrā ziņā – līdz agram janvārim?
Nē, runa nav par īsu periodu. Ja uzbrukums kaut kad notiek, tad iegūtā informācija tiek lietota laika gaitā, lai, piemēram, ietekmētu vēlētājus, kā tas ir noticis, tad robeža ir jau pārkāpta; tad jūs politiski jau esat jaunā pasaulē. ASV prezidenta vēlēšanas nav kaut kāda maģiska robeža, kas visu atrisina, jo var sekot vēl un vēl e-pasti, un būs jau vēl arī citas vēlēšanas.
Cik tas ir reālistiski, ka Obama varētu pagūt tādu precedentu iedibināt?
Viņam tas ir jādara. Un darīt var vairākas lietas. Viens ir runāt par to publiski, kā to citas ASV amatpersonas jau ir darījušas, un apstiprināt, ka saskaņā ar mūsu datiem aiz tā stāv krievi. Nākamais līmenis ir jau atbildes gājiens (hacking back). Mēs arī varam uzlauzt svarīgus serverus. Ir politiskā līmenī jānosaka šā "kara likumi".
Visu sarunu ar Džilu Dohertiju, kas notika Baltijas jūras reģiona ikgadējā drošības un ārpolitikas foruma Rīgas konferences laikā, lasiet laikraksta Dienas Bizness trešdienas, 23.novembra, numurā!