Eksperti par "aizsaules ambīcijām": Demokrātiskas sabiedrības politiķu panteonus neveido

Šobrīd likums paredz, ka valsts sedz esošo un bijušo valsts pirmo personu apbedīšanas un kapavietas uzturēšanas izdevumus, taču likumā nav teikts, vai valstij būtu pienākums nodrošināt arī pašu kapa vietu. Taujāts, vai likums būtu jāpapildina, lai nākotnē neveidotos Diena rakstā izklāstītajai līdzīgas situācijas, Saeimas Juridiskās komisijas deputāts Gunārs Kūtris pauda, ka šis ir sabiedrības attieksmes jautājums: "Šis jautājums drīzāk ir nevis likuma, bet sabiedrības attieksmes jautājums. Ja sabiedrība nav attīstījusies tik tālu savā cieņā pret prezidentu, tad, protams, to likumā ierakstīt vajag."

Tikmēr politologs Ojārs Skudra tā neuzskata. "Demokrātiskas sabiedrības, demokrātiskas politiskas iekārtas nekādus politiķu panteonus neveido." Eksperts telekanālam LNT norādīja, ka par vēsturiski izcilas personas piemiņas iemūžināšanu, kad pienāk īstais brīdis, vienojas sabiedrība: "Ir, protams, atsevišķas vēsturiskas izcilas personības, piemēram, Napaleons Francijā vai Vinstons Čērčils Lielbritānijā, vai vesela rinda ASV prezidentu - daži ir klintī izkalti, bet tas ir vairāk jautājums par sabiedrības, nevis viņu pašu attieksmi, kā viņu piemiņa tiek saglabāta."

Arī politologs Filips Rajevskis uzskata, ka sava veida atsevišķu "prezidentu kapu" veidošana sāktu atgādināt padomju laikus.

"Arī Padomju Savienībā bija sarkanā Kremļa siena, un tad atbilstoši tavam statusam politbirojā bija vietiņas pie tās sienas, kur tika glabāti nomenklatūras personāži. Tas jau izskatās pēc tā."

Kapavietu nodrošināšana ir pašvaldības funkcija, un šis stāsts drīzāk izgaismojot problēmas galvaspilsētā. "Lielākā daļa kapu ir slēgtie kapi, ir tikai vieni atvērtie - tie ir Jaunciema kapi. Tad ir tas jautājums, vai es gribu gulēt Jaunciema kapos, vai es gribu būt īpašāks par citiem? Tad es meklēju kapus un iespējas atrast sev kapa vietu centrālos vai blata kapos," pauda Rajevskis.

Tikmēr pati eksprezidente situāciju komentē, talkā ņemot latviešu dainas.



Laikraksts Diena jau vēstīja, ka Kaut likums to neparedz, bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga ar politiska spiediena palīdzību panākusi kapavietas piešķiršanu līdzās Jānim Čakstem.