Deputāts ir neapmierināts ar gala ziņojumu, ko ir sagatavojusi komisijas vadība. Deputāts uzskata, ka, pateicoties koalīcijas rīcībai, komisijas darbs tika apzināti apgrūtināts un formalizēts, lai sabiedrībai netiktu sniegta patiesā informācija par "Krājbankas" lietu.
"Lēmumi apturēt "Krājbankas" finanšu pakalpojumu sniegšanu un neskatīt iespēju pārņemt to valsts īpašumā ir politiskas vienošanās rezultāts. Svarīgākie lēmumi tika pieņemti Ministru kabineta gaiteņos, nevis Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK). Arī "Krājbankas" administratora izvēle liecināja par FKTK lēmumu ietekmējamību. Bet ministru prezidenta Valda Dombrovska (V) un valsts drošības dienestu iesaistīšanās administratora kandidāta izvēles procesā padarīja šo procesu necaurskatāmu un liecina par "savējo" cilvēku interešu lobēšanu," uzskata deputāts.
"Ir pierādījumi tam, ka FKTK rīcībā jau savlaicīgi bija informācija, kas liecināja par "Krājbankas" īpašnieka Vladimira Antonova nestabilo finanšu stāvokli. Tieši viņa finansiālais stāvoklis iepriekš neļāva palielināt bankas subordinēto kapitālu par saviem līdzekļiem. FKTK bija arī informācija par to, ka bankas īpašnieks, iespējams, ir pārkāpis Krievijas likumus saistībā ar noziedzīgu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu," sacīja Elksniņš.
"FKTK pati konstatēja, ka ir iestājušās "Krājbankas" maksātnespējas pazīmes, taču vienlaicīgi FKTK amatpersonas turpināja naudas līdzekļu pārskaitīšanu atsevišķiem "Krājbankas" kreditoriem un paralēli iesniedza "Krājbankas" maksātnespējas pieteikumu. Turklāt arī pēc maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas FKTK nepārtrauca "Krājbankas" likvīdo aktīvu samazināšanu. To, kas bija aizliegts "Krājbankas" valdei, paveica FKTK pilnvarnieki, uzņemoties bankas valdes tiesības un faktiski apgrūtinot tās sanāciju," teica politiķis.
Deputāts uzsvēra, ka "tajā pašā laikā tika atstāti novārtā vairāku pašvaldību lūgumi pēc palīdzības, jo "Krājbankā" bija uzglabāti arī pašvaldību līdzekļi. Valdība aprobežojās ar to, ka izsniedza pašvaldībām aizdevumus, kuri būs jāatdod ar procentiem".
"Visbeidzot valdošās koalīcijas rūpes par atklātību ir tukša skaņa. To lieku reizi liecina fakts, ka lielākā daļa Parlamentārās izmeklēšanas komisijas materiālu tika klasificēti kā ierobežotās pieejamības materiāli, kas liedza sabiedrībai ar tiem iepazīties," piebilda Elksniņš.
Kā ziņots, parlamentārās izmeklēšanas komisija "Krājbankas" kraha lietā šodien apstiprināja komisijas gala ziņojumā, kurā nav norādītas kādas konkrētas bankas sabrukumā vainīgās personas, tomēr deputāti rosina noteikt kriminālatbildību kredītiestāžu valdes locekļiem par procedūru neievērošanu.
Komisija rosina noteikt, ka kriminālatbildība iestātos par procedūru neievērošanu, veicot darījumus virs noteiktas summas ar kredītiestāžu aktīviem, teikts ziņojumā. Par naudas summas apmēru būtu jālemj atsevišķi.
Komisija ir konstatējusi, ka FKTK bezdarbība 2005.gadā ir radījusi negatīvas sekas "Krājbankas" turpmākajā darbībā, stāstīja komisijas priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis (V). Pārmetumi FKTK tiek saistīti ar iespējamo seku neizvērtēšanu, dodot Antonovam iespēju gūt būtisku līdzdalību "Krājbankā".