Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +12 °C
Skaidrs
Otrdiena, 24. septembris
Agris, Agrita

Erenštreits: Tas dziesmu svētku gēns vienā daļā sēž pamatīgi

Tas dziesmu svetku gēns vienā daļā sēž iekšā tik pamatīgi, ka nezinu, kāds spēks būtu jāpieliek, lai no tā tiktu vaļā - tā, vaicāts par izmaiņām latviešu attieksmē pret koru dziedāšanu gadu gaitā, LNT raidījumā _900 sekundes _piektdien, 10.jūlijā, vērtēja diriģents un pedagogs Jānis Erenštreits, kurš bijis vairāku Skolu jaunatnes dziesmu svētku un Vispārējo latviešu dziesmu svētku virsdiriģents.

"Es domāju, visas iekārtas mūs ir norūdījušas. Es domāju, ka padomju laikos daudz kam piegāja ar humoru, ko nedrīkstēja uz āru rādīt, bet izlaida caur sevi arī kaut ko tādu, no kā vēlāk kā no netīrām drēbēm atbrīvojās," pauda diriģents.Tomēr patlaban, pēc viņa domām, kordziedāšana notiek sarezģītākos apstākļos. Tas saistīts gan ar dažādiem citiem vilinājumiem, piemēram, ārkārtīgi liels procents dejo, gan arī ar cilvēku skaita samazināšanos. Daudzus mazos miestiņus, kur kādreiz bija pa korim, vairs kartē nevar atrast."Un vai mēs varētu mūsdienās kā kādreiz Auseklis rakstīja Beverīnas dziedonī - "dziesmu vara aizdzina karu"? Nu gribētos, ka šis sauklis darbotos arī mūsdienās," teica diriģents.Erenštreits izteica viedokli, ka pieauguša cilvēka vecumā jāsakrīt daudziem apstākļiem, lai viņš sajustu vajadzību pēc kora dziesmas, apliecinātu sevi korī, ietu divas trīs reizes nedēļā uz mēģinājumiem.Diriģents uzskata, ka skolās līdzās citiem priekšmetiem vajadzētu atrast vietu arī dziedāšanai. "Esmu pilnīgā pārliecībā, ka cilvēkam jau no mazotnes jāaug sabalansētā vidē, kur ne tikai iemācās lasīt, rakstīt, rēķināt, labi apgūt valodas, bet prot savu prieku, zināšanas izteikt arī dziesmā," teica pedagogs.Erenštreits arī atzīst, ka neuzdrošinās nosodīt cilvēkus, kas dzied, lai tikai piedalītos dziesmu svētkos, bet pēc tam degsmi zaudē.Tomēr viņš nešaubās, ka dziesmu svētku pamatni un lielā kora skanīgumu ietekmē kolektīvi, kas veic rūpīgu darbu no vieniem dziesmu svētkiem līdz nākamajiem."Tas ir process. Neteikšu, ka tas ir viegls, jo diriģentam ir ne tikai jādomā, ko likt korim priekšā svētku starplaikā, ko dziedāt. Nu varbūt tas ir par daudz teikts, bet  - lai audzinātu. Koristam sirds izglītībai nekad nebūs par daudz tādu dziesmu, ko ar patiku vēlēsies izdziedāt, ar šīm melodijām viņš ies mājās dungodams," sprieda Erenštreits.Turklāt dziedāšana nav vienīgais, kā saturēt kori kopā. Jābūt ļoti spraigai ikdienas dzīvei, diriģentam jāpazīst katrs dziedātājs, jābūt ar viņu kopā priekos, bēdās, un tas nav viegli."Diriģentam ir jābūt ļoti labam psihologam, labam menedžerim, lai ar viņu būtu interesanti, lai korists sajustu vajadzību šajā korī, ka no viņa ir atkarīgs, vai akords nešūpojas intonatīvi vai tā melodija izskan pietiekoši droši, vai ap viņu visi sēdošie dziedātāji vienlīdz labi šo procesu uztver. Nav vienkārši šodien vadīt kori," sprieda Erenštreits.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē