"Šie cilvēki ir atbraukuši, lai strādātu," viņš sacīja. "Tas ir pretrunā ar viedokli, ko izplata dažādu veidu ksenofobi, kas apgalvo, ka "Eiropa ir okupēta" un ka imigrantu pieplūdums izraisīs vienīgi būtiskus tēriņus viņus uzņemošajās valstīs, bet patiesībā viņiem būs pozitīva ietekme uz ekonomisko izaugsmi."
"Mēs uzskatām, ka vidēji eirozonas valstīm tas līdzināsies 0,2-0,3% IKP. Turklāt rādītāji būs vēl augstāki tām valstīm, kas uzņems īpaši lielas imigrantu un bēgļu grupas. Cita starpā tāpēc, ka šie cilvēki ir atbraukuši, lai strādātu. Un viņi arī kļūs par preču un pakalpojumu patērētājiem."
Mērogi imigrantu pozitīvajai ietekmei uz ekonomiku būs atkarīgi no "politikas viņu integrācijai darba tirgū, kuru īstenos šo valstu valdība", norādīja komisārs.
Viņš noraidīja apgalvojumus, ka imigrantu pieplūdums Francijā izraisīs masveida bezdarbu.
"Atšķirībā no citām valstīm Franciju samērā maz skar imigrantu un bēgļu pieplūdums," norādīja Moskovisī.
Vienlaikus viņš atzina, ka imigrācijas krīze Francijā radījusi "ksenofobijas un nacionālisma pastiprināšanos".
"Analoģiska situācija vērojama arī citās Eiropas valstīs," sacīja komisārs. "Tas viss ar kaut ko atgādina pagājušā gadsimta 30.gadu situāciju," viņš piebilda.
Atbilstoši Starptautiskās Migrācijas organizācijas (IOM) datiem šogad Eiropā, šķērsojot Vidusjūru, kopumā ieradušies jau vairāk nekā 773 000 nelegālo imigrantu.
Viņu lielākā daļa necenšas palikt Itālijā vai Grieķijā - pirmajās ES valstīs, kuras viņi sasniedz -, bet dodas tālāk uz Vāciju, kur valsts patvēruma meklētājiem nodrošina dāsnus pabalstus un sociālās garantijas.
Otrs populārākais nelegālo imigrantu galamērķis ES ir Zviedrija, kur viņi arī līdz šim varēja rēķināties ar dāsnu valsts atbalstu.