Patēriņš sparīgi pildīja arī valsts kasi, kas ļāva paaugstināt IKP izaugsmi par 0,7%. Visai augsts aktivitātes kāpums sarēķināts arī nekustamā īpašuma nozarē (+13,2%). Tomēr jābilst, ka kopējā aktivitāte joprojām ir visai zema un lielā mērā balstās nerezidentu un banku meitas uzņēmumu aktivitātēs. Vērtējot arī _SEB bankas _mājokļa cenu indikatoru, gaidas par cenu pieaugumu sit augstu vilni. Tomēr šīs izmaiņas nevajadzētu pārvērtēt, jo situācija stabilizēsies ļoti pakāpeniski. Kā rozīnīte otrā ceturkšņa datos ir straujais atpūtas un izklaižu aktivitāšu kāpums (+13,6%). Tādējādi, iedzīvotāju aktivitātes, ja neņem peripetijas ap valsts budžetu, liecina par visai augstu pārliecību par to ekonomisko apstākļu stabilitāti. Darvas karoti datos deva apstrādes sniegums (-0,6%), kura negatīvā ietekme pamazām rūk un gada beigās jau varēt dot pozitīvu pienesumu kopējai izaugsmei. Atslābums vērojams ostu un dzelzceļa veikumā.
Patlaban galvenā izaugsme turas uz privātā patēriņa pleciem (+6,6%). Bet tikmēr uzņēmējos valdošais piesardzīgums un nenoteiktība atstājusi ietekmi uz investīciju plānu īstenošanu (-1,8%). Tas savukārt atspoguļojas arī importa kritumā, kas īstermiņā sniedz pozitīvu ietekmi, tas ir, palielina izaugsmi, tomēr noteikti ierobežo izaugsmes potenciālu nākotnē. Izaugsmi veicināja arī valsts budžeta tēriņu pieaugums, kā arī eksports, kas par spīti sarežģītajai situācijai tirgū savu izaugsmi nav apturējis.
Pasaules ekonomikas izaugsmei paātrinoties, kā arī pateicoties eirozonas ekonomikas atlabšanai, uzņēmēju vērtējums uzlabosies, kas veicinās arī investīciju aktivizēšanos un izaugsmes paātrināšanos. To turpinās balstīt iedzīvotāju tēriņi un eksports, kura veikums pa nozarēm kļūs vienmērīgāks. Turpmākajā pusgadā strauju izaugsmes paātrināšanos prognozēt ir sarežģīti, jo no uzņēmēju pārliecības nostiprināšanās līdz konkrētai rīcībai ir zināma laika nobīde, kas nozīmē, ka tā, visticamāk, varētu sākt izpausties nākamā gada laikā.