Lēnāka izaugsme un zemā inflācija veido apstākļus, kuros ieņēmumu prognozes ir jāsaglabā piezemētas, vismaz tuvāko divu gadu perspektīvā. Vairums prognožu iezīmē pozitīvāku skatījumu uz ekonomikas izaugsmi nākamgad. Tomēr, apstākļi, kas nospiež uzņēmēju aktivitāti, tai skaitā ģeopolitiskie, visticamāk, vēl nākamgad nekur nezudīs.
Tāpēc prioritāšu priekšplānā izvirzījušies drošības jautājumi. Tikmēr spiediens no daudzām jomām, jo īpaši palielināt finansējumu sociālajām, augs. Tas nozīmē, ka pieaug nepieciešamība pēc intensīvākas šo jautājumu komunikācijas un aktīvāk ķerties pie strukturālo reformu veikšanas. Iezīmējas scenārijs, ka valdībai nāksies balansēt starp pieaugošo spiedienu palielināt izdevumus, jo īpaši aizsardzības mērķiem un nodrošināt fiskālo stabilitāti. Rezultātā nospraustais mērķis tuvoties sabalansētam budžetam attālināsies. Ļoti būtiski būs noturēt budžeta deficītu vismaz esošajā līmenī, kas nozīmē, ka vasaras beigās arvien biežāk parādīsies diskusijas par noteiktu tēriņu pārskatīšanu. Tajā pašā laikā jāturpina darbs pie ēnu ekonomikas samazināšanas. Taču tas budžeta raizes neatvieglos, tomēr veidos labākus priekšnosacījumus ekonomikas izaugsmei nākotnē.
Jāpiezīmē, ka 2014.gada laikā valsts parāds palielinājies par 1.8 procentpunktiem un veidoja 40% no IKP. Parāda apjoms pieauga, lai izveidotu uzkrājumus starptautiskā aizņēmuma pārfinansēšanai. Ieturot pragmatisku fiskālo politiku, turpmākajos gados valsts parāda līmenis kritīsies un būs starp zemākajiem Eiropas Savienības valstu vidū.