Gašpuitis: Situācija darba tirgū kļūs arvien sarežģītāka

Turklāt salīdzinājumā ar 2015. gada 4. ceturksni to skaits ir audzis par 0,8 procentpunktiem. Tajā pašā laikā nodarbinātības līmenis gada laikā pieauga par 1,3 procentpunktiem, bet salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, tas samazinājās par 0,4 procentpunktiem. Izmaiņas ietekmēja atbilstošās vecuma grupas iedzīvotāju skaita kritums privātajās mājsaimniecībās par 23 tūkstošiem.Darba tirgū briestošie izaicinājumi, par kuriem tiek runāts jau labu, lēni un neatlaidīgi turpina īstenoties. Neskatoties uz bezdarba kāpumu pirmajā ceturksnī, turpmākajos mēnešos ekonomikas aktivizēšanās liks bezdarba rindām atkal retināties. Tomēr turpmākais samazinājums nebūs straujš. Uz to norāda mērenās izaugsmes prognozes, lielo projektu trūkums būvniecībā, gan darba tirgus ierobežojumi. Darba tirgū saglabāsies krasa reģionalitāte, tai skaitā pastāvošā neatbilstība darba tirgū pieprasītajām prasmēm. Tāpat izaugsmes nosacījumi ierobežos arī atalgojuma izmaiņas. Tikmēr pamazām darba tirgum tuvojas deviņdesmito gadu straujā dzimstības krituma sekas, kas jau ne pārāk tālā nākotnē nozīmēs krasu potenciālo darbinieku iztrūkumu. Tādejādi, ja līdz šim vairāk dominēja skatījums uz bezdarba līmeni, tad arvien aktīvāk fokuss būs uz ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju iesaistīšanu darba attiecībās. Šā gada 1. ceturksnī 32% jeb 467 tūkstotis iedzīvotāju no 15 līdz 74 gadu vecumam bija ekonomiski neaktīvi, jeb nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu. Tādejādi izaicinājumi iezīmē arvien izteiktākas aprises. No to savlaicīgas risināšanas panākumiem lielā mērā arī izrietēs ekonomikas izaugsmes perspektīvas.