Šos valdes lēmumus atbalstīja arī balsstiesīgo asociācijas biedru vairākums - no 366 biedriem 361 nobalsoja par.
Veide sacīja, ka turpmāk asociācija vēl pārrunās nākamgad plānotās izmaiņas ar atbildīgajām valsts institūcijām, lai noskaidrotu, kā plānots samazināt finanšu apjomu, un kāds no tā būs ieguvums ārstiem, sabiedrībai un pacientiem. Noskaidrojot atbildes uz šiem jautājumiem, asociācijas valde par tālāko rīcību saistībā ar nākamgad gaidāmajām izmaiņām lems sēdē 28.novembrī, sacīja Veide.
Kā ziņots, asociācijas valdes loceklis Pauls Princis jau šorīt Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma teica, ka, ja Veselības ministrija neatteiksies no ieceres uzlikt par pienākumu ģimenes ārstiem kontrolēt piešķirto kvotu izlietojumu, ārsti varētu neslēgt līgumus ar valsti.
Princis skaidroja, ka ģimenes ārstiem ir jāārstē pacienti, nevis jānodarbojas ar valsts naudas menedžēšanu un katru dienu pēc darba jāskaita, cik naudas iztērēts.
Viņš pieļāva, ka ārsti var pieprasīt izņemt šo punktu no līguma, vai arī neparakstīt līgumu ar valsti. Ja 300 vai 400 ģimenes ārsti neparakstīs līgumus, tad valstij var būt nopietnas problēmas, bet pacientiem būs jārēķinās ar maksas medicīnu.
Jau ziņots, ka, ierobežojot privāto veselības aprūpes iestāžu klientu iespējas saņemt valsts apmaksātus izmeklējumus, Belēvičs vēloties panākt vien to, lai ģimenes ārsti ievērotu viņiem noteiktās kvotas uz laboratorijas izmeklējumiem un kompensējamiem medikamentiem.
Belēvičs stāstīja, ka ir ģimenes ārsti, kuri pārsniedz sev piešķirtās kvotas gan par laboratorijas izmeklējumiem, gan par kompensējamiem medikamentiem. Formāli kvotas ir, bet par to pārsniegšanu nav jāatbild.