Gūtmanis: Mākoņpakalpojumi – starp spiegošanu un inovācijām

To pielietojuma rezultātā rodas augstāka finanšu efektivitāte, kas attiecas gan uz maziem uzņēmumiem, gan uz lielāku datu turētājiem. Vērts analizēt Igaunijas piemēru, kas lēmumu izvietot "valdību" mākoņos pieņēma drošības apsvērumu dēļ. "Eiropas atvērtais zinātnes mākonis" sniegs zinātniekiem, industrijai un publiskajai pārvaldei modernāko infrastruktūru datu vadībai, augsta ātruma savienojamību, kā arī lieljaudas datorus datu apstrādei. Eiropas atvērtais zinātnes mākonis ir testa projekts, kas palīdzēs attīstīt mākoņpakalpojumu ekovidi.Savukārt "Eiropas mākoņu iniciatīva" nosauc galvenos mākoņdatošanas attīstību kavējošos faktorus - atšķirīgos ES valstu tiesiskos regulējumus, valodas barjeras, digitālo prasmju trūkums. Liela uzmanība jāpievērš juridiskam ietvaram attiecībā uz datu drošību un datu pārvietošanu, un dažādo mākoņu savietojamības standartiem. Eiropas Komisija (EK) jau izsludinājusi pirmos iepirkumus mākoņu pakalpojumiem miljoniem eiro vērtībā, kuros startēja uzņēmumi ar spēju glabāt daļu no aptuveni pussimts ES institūciju un aģentūru datiem. Ja Latvijā pagaidām tikai nedaudzi piedāvā šāda veida mākoņpakalpojumus, tad iepirkumi ES institūciju vajadzībām apliecina, ka starptautisku spēlētāju netrūkst. Pareizi būtu arī Latvijā definēt attieksmi pret mākoņpakalpojumu izmantošanas būtību - kad un kādus datus Latvijas valsts institūcijas būs gatavas glabāt attālināti, kā tiks noteikta drošība un datu aizsardzība, kā tiks organizēta šo datu apstrāde, cik šis process izmaksās lētāk nekā pašreizējā datu glabāšanas sistēma?Piemēram, Vācija plašu rezonansi ieguva ar savu prasību valsts datus apstrādāt tikai šajā valstī, tādējādi no mākoņpakalpojumu sniedzēju pretendentu loka ar slaidu vēzienu izslēdzot citu, arī aizokeāna valstu uzņēmumus.Eiropā nenoklust strīdi par to, kur datus glabāt – aktuāls ir datu suverenitātes jautājums. Valstij jānosaka, kur un kādus datus drīkst vai nedrīkst glabāt, turklāt jāapraksta valdības tiesības saņemt pieeju šiem datiem. Amerikāņu metodiski uzbūvētā interese arī par Eiropas valstu datiem (ko nelabvēļi sauc par spiegošanu) veicinājusi šo strīdu. Vai katrai valstij savus datus glabāt tikai savā teritorijā, vai – un ja jā, tad kurus – datus tomēr drīkstētu glabāt citās ES valstīs. EK vadoši eksperti uzstāj, ka brīvai datu plūsmai jābūt visas ES teritorijā un datu lokalizēšana būtu strupceļš, lai cik šis ierobežojums nešķistu populistiski pievilcīgs. EK, visticamākais, piedāvās likumdošanas instrumentus, lai nodrošinātu datu brīvu kustību visā ES, kas tādējādi būs pretrunā nesenajiem lēmumiem Vācijā un Francijā par datu glabāšanu tikai savā valstī. Lai datu kustība kļūtu patiešām brīva, vajadzēs nostiprināt arī sertifikāciju, tai skaitā attiecībā uz mākoņpakalpojumu sniedzējiem. Svarīgi būs nodrošināt personas tiesības pārvaldīt datus par sevi. Tas ir sarežģīti, ja dati par personu būs "izlikti" dažādās jurisdikcijās esošajos mākoņos.Šajā sakarā par reālu panākumu jāuzskata tas, ka Eiropas Savienības un ASV institūcijas 12 jūlijā pabeidza darbu pie "Privātuma vairoga" līguma (Privacy shield). Eiropas Komisija sarunās uzstāja uz amerikāņiem neierasti stingru datu drošību, kas arī izlūkošanas aģentūras spiedīšot būt transparentākām. ASV puse esot apsolījusi izstrādāt uzraudzības mehānismu gadījumiem, kad nacionālo drošības apsvērumu dēļ ASV institūcijas vēlētos pieeju ES iedzīvotāju datiem. Tādējādi arī digitālo tiesību aizstāvjiem, kas jau norāda uz "Privātuma vairoga" vājumu, nebūs jābaidās no, viņu izpratnē, "spiegošanas"."Privātuma vairogs" paredz privātām kompānijām, kas nodarbojas ar datu transportu uz ASV, iespēju pievienoties  tā principiem un regulējumam.  Šādu kompāniju skaits mērāms vairākos tūkstošos, un tās jau lietoja līdzšinējo regulējumu. Mākoņdatošanas pakalpojumi tāpat kā datu drošība, īpaši attiecībās ar ASV, ir svarīgi elementi Vienotā digitālā tirgus stratēģijā, kas ienes inovatīvus risinājumus un veicinās ekonomikas izaugsmi.