Viegli ir cīnīties „pret”, bet apvienoties, lai cīnītos „par’’, ir nesalīdzināmi grūtāk. Mani mērķi kultūras ministres amatā neatkarīgi no šīm izpausmēm ir un paliek nemainīgi – izvest nozari no finansiālās krīzes, panākot budžeta pieaugumu nozarei, vienlaikus pildot valdības deklarācijā Kultūras ministrijai uzdoto, veidojot spēcīgas un pasaules līmenī konkurētspējīgas institūcijas un piedāvājumu visā Latvijā. Šī ir cīņa par nozari visā valstī, nevis atsevišķu personu interesēm!
Jau šī gada sākumā attiecībā pret iepriekšējo gadu tika panākts valsts budžeta pieaugums kultūras nozarei par 25%. Šobrīd šī pieauguma tendence tiek mērķtiecīgi turpināta, jaunajām politikas iniciatīvām kopā ar nozares cilvēkiem izcīnot papildus vairāk nekā 10 miljonus latu. Ko tas nozīmē praktiski? Tas nozīmē atalgojuma pieaugumu visās kultūras institūcijās, Valsts Kultūrkapitāla fonda finansējuma palielinājumu par 1,5 miljoniem latu, kā arī sengaidīto finansējuma pieaugumu atsevišķām nozarēm, kā, piemēram, kino. Pirmoreiz panākts arī būtisks finansējums reģionālajām koncertzālēm.
Kurš ir ieinteresēts sašķelt nozari tieši tad, kad valdībā notiek cīņas par budžetu?
Esmu ministre, kura vienmēr bijusi atvērta dialogam. Ir izveidota un darbojas Kultūras alianse, kura arī radusies, asu diskusiju rezultātā apvienojot visu 15 kultūras nozaru organizācijas ar vairākiem tūkstošiem profesionāļu. Nu jau vairāk nekā gadu iknedēļas sanāksmēs aktuālos jautājumus risinām kopā ar Kultūras aliansi un visi, kas ir vēlējušies nākt ar ministru uz konstruktīvu dialogu, šo iespēju caur aliansi ir atraduši.
Esmu jau vairākkārt uzsvērusi un vēlos vēlreiz atgādināt, ka neplānoju kandidēt gaidāmajās Saeimas vēlēšanās, nedz arī vēlreiz ieņemt kultūras ministra amatu. Tādēļ visu savu enerģiju un pārliecību veltu šai valdībai atvēlētajam laikam ministra amatā, pieejot tam nevis politiski, bet kā nozares vadītājam, kam nav savu favorītu un ir vienāda attieksme pret visām kultūras nozarēm. Šāda pieeja, manuprāt, ir taisnīga attieksme pret mūsu daudzveidīgo kultūrvidi.