2016.gada 10.martā medijus pāršalca ziņa par nežēlīgu noziegumu Zemgalē, kur sievietei ar cirvi un nazi uzbrucis civilvīrs un tēvs, nodarot smagus miesas bojājumus. It kā šokējošs gadījums, taču, ņemot vērā vardarbības pret sievietēm statistiku Latvijā- kas parāda, ka katra trešā sieviete ir cietusi no vardarbības, iespējams, ne tik pārsteidzošs notikums. Pārsteidzošāks drīzāk ir fakts, ka kaimiņi ir ziņojuši policijai par iespējamu noziedzīgu nodarījumu, ņemot vērā to, ka Latvijai ir augstākais rādītājs starp Eiropas Savienības dalībvalstīm iecietībā pret vardarbību pret sievietēm.
Pēdējā laikā sabiedrībā aktualizējušās diskusijas par pievienošanās Eiropas Padomes Konvencijai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (turpmāk-Stambulas konvencija) nepieciešamību. Stambulas konvencijā ietvertās normas palīdzētu mazināt šādu nežēlīgu vardarbības gadījumu esamību.
Stambulas konvencija liek dalībvalstīm darboties četros dažādos aspektos- profilakse, aizsardzība, saukšana pie atbildības un uzraudzība. Profilaktiskie pasākumi uzliktu par pienākumu valstij mainīt attieksmi pret dzimumu lomām un stereotipiem, kas padara vardarbību pret sievieti pieņemamu; nodrošināt mācības profesionāļiem, kā strādāt ar upuriem; veicināt izpratni par vardarbības dažādām formām un to traumējošo raksturu; iekļaut izglītojošus materiālus par dzimumu līdztiesības jautājumiem mācību programmās visos izglītības līmeņos; sadarboties ar nevalstiskām organizācijām, plašsaziņas līdzekļiem un privāto sektoru, lai sasniegtu sabiedrību.
Protams, ir skaidrs, ka Stambulas konvencijas parakstīšana nenozīmē, ka uzreiz beigsies vardarbība pret sievietēm. Taču Stambulas konvencijā iekļautās normas - tieši sabiedrības informētība par pieejamiem aizsardzības pret vardarbību līdzekļiem, ļautu sievietei pieņemt lēmumu par vardarbības laicīgu pārtraukšanu, nenonākot līdz dramatiskam nobeigumam.
Tā, piemēram, 2014.gada 31.martā tika veikti apjomīgi grozījumi Civilprocesa likumā- tas tika papildināts ar jaunu nodaļu „Pagaidu aizsardzība pret vardarbību”, kas paredz iespēju ģimenes ietvaros notiekošas vardarbības gadījumā vērsties tiesā ar pieteikumu par aizsardzības līdzekļu piešķiršanu, uzliekot par pienākumu varmākam pamest mājokli, aizliegt tuvoties, sazināties ar prasītāju un citi aizsardzības līdzekļi. Papildus jau minētajiem grozījumiem tika veikti grozījumi arī likumā "Par policiju”, kas paredz policijas tiesības pieņemt tūlītēju lēmumu par varmākas nošķiršanu.
Taču, ja neskaita policijas mājas lapā esošo aicinājumu aktīvāk izmantot savas tiesības uz aizsardzību, cik daudzi no mums ir informēti par šāda tiesiska instrumenta pieejamību? Cik daudzi no mums gadījumā, ja pie mums vērstos sieviete ar lūgumu pēc palīdzības, zinātu, ko viņai ieteikt? Iespējams, kādi 10% vai pat mazāk, daži, iespējams, pat ieteiktu aprunāties ar dzīvesbiedru, cenšoties visu atrisināt pārrunu ceļā- kas ir ļoti bīstams ieteikums, jo statistika liecina, ka varmākas nodarījumiem ir tendence kļūt agresīvākiem un bīstamākiem upura veselībai un dzīvībai.
Tas ir tikai viens no iemesliem, kādēļ valstij ar tik augstu vardarbības pret sievieti un vardarbības tolerances procentu būtu jāparaksta Stambulas konvencija nekavējoties. Es gribētu, lai mana valsts stingri parāda savu nostāju pret vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, un viens no veidiem, kā valsts to var izdarīt, ir nekavējoties parakstīt Stambulas konvenciju.
Aicinu valdību izteikt savu stingro nostāju- pret vardarbību pret sievietēm, nekavējoši parakstot Stambulas konvenciju. Šobrīd mēs esam viena no tikai trīs Eiropas valstīm, kas Stambulas konvencijai nav pievienojusies. Tieslietu ministra Dzintara Rasnača argumenti un pieprasītā „dziļākā juridiskā analīze”, ir ne tikai absurdi, bet nav arī vērā ņemami, jo atbildīgā ministrija par Stambulas konvencijas parakstīšanu ir Labklājības ministrija un lēmums jāpieņem valdībai.
Ņemot vērā augstāk minēto, aicinu Labklājības ministru nodrošināt nekavējošu Stambulas konvencijas virzīšanu uz parakstīšanu, tā kā līdz ratificēšanai ir vēl liels darbs paveicams - jo ātrāk sāksim, jo ātrāk ieviesīsim.