Pēc tam jāsāk vērtēt arī sistēmiskās problēmas, kuras ir skaidri iezīmējušas," atklāja Kalnmeiers. Ģenerālprokurors uzskata, ka situācijas atrisinājumu apgrūtina KNAB specifika – birojs savulaik veidots kā ļoti neatkarīga iestāde, kura atrodas Ministru prezidenta pārraudzībā."Pārraudzība konkrēti KNAB situācijā ir ļoti mazefektīva padotības forma. Pārraugam, neatkarīgi no tā, vai tas būtu premjers, ģenerālprokurors, iekšlietu ministrs, varas instrumenti ir vienādi. Tas būtu līdzīgi kā autosacīkstēs – braukt ar sliktu automašīnu, mainīt pilotus un gaidīt rezultātu. Rezultāta nebūs, jo visiem ir vienāds starta laukums," norādīja Kalnmeiers, paužot nepieciešamību pēc efektīvāka biroja kontroles mehānisma.Kā viens no variantiem tiek apsvērta speciālo dienesta pakāpju ieviešana. Latvijā ir 10 operatīvās darbības subjekti, no tiem astoņi ar izmeklēšanas tiesībām, bet no tām KNAB ir vienīgā iestāde bez speciālā dienesta reglamenta un dienesta pakāpēm. "Pārējās iestādēs ir dienests, nevis civildienests ar ierēdņiem. Piemēram, Valsts policijā, ja neapmierina vadība, notiek rotācija," skaidroja Ģenerālprokurors.Pārraudzības formu KNAB var mainīt tikai ar grozījumiem likumā, tāpēc jāpieņem politisks lēmums.
Kalmeiers: Pārraudzība KNAB situācijā ir mazefektīva padotības forma
Konfliktu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) izbeigt traucē, pirmkārt, pašu biroja darbinieku personālijas, un otrkārt – sistēmiskās nepilnības, tā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Panorāma norādīja Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers."Vispirms tās ir personālijas, kas ne par ko negrib un nevar vienoties par kaut kādu darba normalizāciju.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.