Pēc viņa teiktā, ne reizi neesot gadījies satikt šoferi, kas nevēlētos Putina režīma beigas, un šāds noskaņojums esot vairākumam Maskavas un Sanktpēterburgas iedzīvotāju. Visticamāk, to apzinoties arī Vladimirs Putins, kura izturēšanās vairs nešķiet tik pārliecinoša. Tas gan nav viņam licis meklēt iespējas atvērtāka dialoga izveidošanai ar prāvu daļu savu tautiešu. Tā vietā trešo reizi sevi prezidenta krēslā iecēlušā Putina vadītā valsts mašīna uzsākusi individuālu izrēķināšanos.
Šobrīd uzmanības centrā atrodas pankgrupas Pussy Riot tiesāšana, un par šo procesu interesējas daudz cilvēku ne tikai Krievijā vien. Lielu uzmanību triju grupas dalībnieču tiesāšanai izraisījis šī procesa absurds, jo Krievijas tiesu sistēmas izrīkošanās atgādina viduslaikus un inkvizīciju, kam nav vietas mūsdienu valstī. Visam notiekošajam nav nekāda sakara ar Krievijā spēkā esošo Kriminālkodeksu, bet gan ar politisku izrēķināšanos. Lai gan ir svarīgi, kāds būs pilnībā atkarīgās tiesas spriedums, kas pilnībā atklās, uz ko spējīgs šis režīms, lielas bažas rada pat tikai fakts, ka šī lieta vispār tik tālu tikusi novesta. Tā likusi mest pie malas iesīkstējušo politisko atturību un kautrību daudziem starptautiski pazīstamiem cilvēkiem, kas zināmi un godāti arī Latvijā. Jāpiemin dažus no viņiem, kas parakstījušies vēstulē ar aicinājumu atbrīvot trīs pankgrupas dalībnieces. Tie ir Oļegs Basilašvili, Eldars Rjazanovs, Jevgeņijs Mironovs, Sergejs Jurskis, Romāns Vitjuks, Kirils Serebreņņikovs, Lija Ahedžakova, Grigorijs Čhartišvili un Boriss Grebenšcikovs, kas aicina nekompromitēt Krievijas tiesu sistēmu, lai sabiedrībā netiktu līdz galam sagrauta uzticēšanas valsts varai kopumā. Minēto personu teiktajā ir vērts ieklausīties - «Pussy Riot darbība nav kriminālnoziegums. Meitenes ne vienu nav nogalinājušas, nav aplaupījušas, nav veikušas varas darbus, nav nolaupījušas un iznīcinājušas īpašumu. Krievija ir laicīga valsts, un nekādas antiklerikālas darbības, ja tās neatbilst Kriminālkodeksa pantiem, nedrīkst kļūt par iemeslu kriminālvajāšanai.» Nav pamata neieklausīties šo inteliģento cilvēku spriedumā par notiekošo savā valstī.
Lieta patiesi ir nopietna, jo tiesas procesa virzītājs pieļāvis Marijas Aļehinas, Nadeždas Tolkoņņikovas un Jekaterinas Samucevičas notiesāšanu uz septiņiem gadiem. Kur meklējams apsūdzības pamanītais reliģiska naida motivēts huligānisms, ja trīs jaunās sievietes Maskavas Kristus Pestītāja katedrālē izteica savu politisko pārliecību, aicinot Dievmāti atpestīt Krieviju no Putina, bet Pareizticīgās baznīcas galvu Kirilu saglabāt uzticību Dievam, nevis valsts prezidentam? Jāsecina, ka Krievijas režīms kļūst aizvien neiecietīgāks un līdzīgāks Teherānā pastāvošajam.