Par ļoti būtisku 2015.gada notikumu Latvijas iedzīvotājiem – īpaši nākotnes perspektīvā - ir kļuvis Eiropas Parlamenta lēmums par mobilo sakaru viesabonēšanas tarifu atcelšanu, jo īpaši, ja šo lēmumu skatās kompleksi ar citu Eiropas Savienības lēmumu - par vienotā digitālā tirgus izveidi.
Par viesabonēšanas tarifu atcelšanu priecājas daudzi, uzsverot– turpmāk, atrodoties ārzemēs, būs iespējams runāt par tādu pašu tarifu kā mājās. Teju pēc noklusējuma tiek pieņemts, ka Latvijā pašreiz esošie zemie tarifi, lai neteiktu – zemākie tarifi visā Eiropas Savienībā - paliks nemainīgi, un turpmāk lētas būs ne tikai iekšzemes sarunas, bet arī tālsarunas viesabonēšanas režīmā.
Protams, tā kā Latvijā ir vieni no labākajiem un lētākajiem sakariem, patērētāju izpratne par situāciju un vēlme pēc tās attīstības virzienā "vēl lētāk un vēl labāk" ir loģiski saprotama. Te nav ko pārmest.
Taču, tā kā turpmāk – līdz ar viesabonēšanas tarifu atcelšanu - līdzšinējā biznesa modeļa pastāvēšana ir apdraudēta, jautājums, kas jau nākamā gada laikā notiks ar iekšzemes tarifiem? Vai lielie operatori tos arī turpmāk joprojām spēs nodrošināt tikpat zemus? Protams, telekomunikāciju nozares "lielais trijnieks" strādā sīvas konkurences apstākļos, un iekšzemes tarifu kāpums nebūs patērētājiem viegli izskaidrojams stāsts.
Tajā pašā laikā jāņem vērā, ka vienotā digitālā tirgus izveide jau tuvākā nākotnē sola atvieglot ne tikai Latvijas uzņēmējiem iziešanu tirgos ārpus Latvijas. Tā ļaus arī ārvalstu uzņēmējiem vieglāk ienākt Latvijā, piemēram, visvieglākais ceļš - sarunu priekšapmaksas karšu segmentā. Tas nozīmē, ka konkurences cīņa par patērētāju Latvijā tikai pieaugs.
No patērētāja viedokļa raugoties, protams, pieņemtie lēmumi vērtējami pozitīvi – tie uzlabo konkurenci, un visbiežāk konkurence – ja vien tās mērķis nav konkurentu iznīcināšana ar mērķi iedibināt monopolu - ir patērētājam izdevīga.
Taču augstāk minētie lēmumi nav tik viennozīmīgi, ja par tiem nevis teoretizē, bet gan tos tiešām attiecina uz Latvijas situāciju. Kā zināms, jau ilgus gadus tiek runāts par iespējamo Lattelecom un LMT apvienošanos. Šogad lēmums tā arī netika pieņemts. Politisko lēmumu par lēmuma nepieņemšanu arī var uzskatīt par vienu no aizvadītā gada būtiskākajiem notikumiem, tiesa – šoreiz ar mīnusu zīmi. Kāpēc? Tāpēc, ka neskaidri spēles noteikumi vietējā tirgū vispārējas nozares globalizācijas apstākļos ir riskanti vietējā tirgus turpmākai attīstībai, un līdz ar to – arī jau minētajai konkurencei patērētāja interesēs, kuras vārdā it kā viss notiek.
Jācer, ka nākamgad lēmums par LMT un Lattelecom apvienošanos tomēr tiks pieņemts, tādā veidā nozarei un līdz ar to arī patērētājiem skaidri definējot turpmākos valsts noteiktos spēles noteikumus. Pretējā gadījumā var sanākt, ka it kā konkurences attīstības vārdā cietīs patērētājs, kuram var nākties piedzīvot šoku – negaidītu vadošo operatoru piedāvāto pakalpojumu kvalitātes kritumu, kas saistīts ar resursu nepieciešamajām investīcijām trūkumu, un cenu kāpumu to kompensēšanai.