Kols: Diplomātija vai klanīšanās?

Zinot, cik liela ir Krievijas raidīto kanālu ietekme Latvijā, Latvija nevar atļauties šādi rīkoties. Tas ir nacionālās drošības jautājums, kas diemžēl šobrīd kļuvis otršķirīgs. Lietuva, Igaunija, Dānija un Lielbritānija ES augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos Federikai Mogerīni nosūtītajā vēstulē aicina sagatavot ES rīcības plānu 2015-2016.gadam, kas paredz alternatīvus masu mediju kanālus ES dzīvojošajiem krievvalodīgajiem iedzīvotājiem. Tie būtu kanāli, kuru saturs netiek radīts un kontrolēts Krievijā. Cenzēts tāda virzienā, kā tas ir vajadzīgs politiķiem viņu dienas kārtības veidošanā. Ārlietu ministrija norāda, ka Latvijai kā ES Padomē prezidējošajai valstij ir būtiski saglabāt neitralitāti, lai panāktu pēc iepsējas plašāku atbalstu šim dokumentam. Tomēr, paliekot pasīvā pozīcijā, esam uzņēmušies starptautisko atbildību, aizmirstot par savām nacionālajām interesēm, un tās pakārtojot diplomātiskajai neitralitātei. Krievijas izvērstā propaganda ir daļa no Krievijas īstenotā hibrīdkara. Masu mediji tajā spēlē ārkārtīgi lielu nozīmi, ietekmējot cilvēku prātus un izpratni ilgtermiņā. Tas ir tiešs apdraudējums Latvijai un tās pastāvēšanai nākotnē, tāpēc valstij primāri ir jārīkojas, aizstāvot savas nacionālās intereses. Kā zināms, Kremļa rokās turētajos masu mediju kanālos pasaules notikumi tiek atspoguļoti pavisam citādi, sagrozot informāciju un vēlamo padarot par esošo. Austrumeiropas politikas pētījuma centra pagājušajā vasarā veiktais pētījums Krievijas informācijas kampaņa pret Ukrainu: no Viļņas samita līdz Krimas referendumam atklāja, ka Krievija līdz ar varas kontrolētajiem medijiem metodiski manipulē un mērķtiecīgi iedala pasauli savējos un ienaidniekos. Jaunās kara formas vairs nav tikai teorētiskas. Tās ir reālas, un katru dienu sasniedz miljoniem cilvēku visā Eiropā un diemžēl ilgstoši arī Latvijā. Krievijas kanālu dominance Latvijas masu mediju telpā ir panākusi to, ka daļa iedzīvotāju par Latvijas prezidentu  "sauc" Vladimiru Putinu, savukārt Krimas aneksijā nesaskata Krievijas agresīvo uzvedību un centienus realizēt savas imperiālistiskās ambīcijas. Saskaņā ar pērn TNS veiktā pētījuma datiem, vismaz 26% Latvijas iedzīvotāju regulāri skatās Kremļa kontrolētos kanālus. Nesen valdības pasūtītajā pētījumā atklājies, ka vairāk nekā puse cittautiešu grimst patīkamās atmiņās par dzīvi Padomju Savienībā, un ceturtā daļa cittautiešu būtu arī šodien gatavi balsot par PSRS atjaunošanu. Ap 20-30% aptaujāto atbalstītu Latvijas iestāšanos Eirāzijas Savienībā vai arī Krievijas sastāvā. Bīstamākais ir tas, ka aiz šīs statistikas ir ne tikai padomju gados Latvijā dzīvi uzsākušie cittautieši. Šāds viedoklis ir sastopams arī jaunajā krievvalodīgo paaudzē, kuri nekad nav pieredzējuši dzīvi aiz dzelzs priekškara un patiesībā bauda visas ES priekšrocības, tai skaitā brīvas ceļošanas, mācību un darba iespējas. Secinājums ir viens - integrācijas politika Latvijā pieklibo, un mēs nespējam stāties pretī Krievijas propagandai. Ņemot vērā šos faktus, vēl nesaprotamāka ir Latvijas pozīcija iebāzt galvu smiltīs, "piemirst", ka prezidentūra noslēgsies pēc sešiem mēnešiem un nebūt starp līderiem, kas virza ES procesu cīņā pret Krievijas propagandu. Tas ir nepieņemami, un Latvija ir nevis parādījusi tālredzīgu diplomātiju, bet gan pietāti un klanīšanos lielvarai. Esam pievēruši acis uz ilgstoši kultivētiem meliem, kas atstāj graujošu iespaidu Eiropā dzīvojošo krievvalodīgo prātos. Mūsu uzdevums, jo īpaši kā ES prezidējošajai valstij, ir paradīt stingru mugurkaulu, akcentējot, ka mums nav pieņemamas Krievijas īstenotās hibrīdkara metodes. Mūsu pienākums tomēr ir uzņemties iniciatīvu un būt starp līderiem šī jautājuma risināšanā! Latvijas nākotne diemžēl ir atkarīga no spējas stāties pretī Krievijas propagandas mašinērijai. Diemžēl vairāku gadu garumā ir parādījies, ka valsts viena šajā karā nav cīnītāja. Mēs varam nacionālā mērogā stiprināt mediju telpu un sekmēt tās aizsardzību, pie kā šobrīd ļoti nopietni strādā Kultūras ministrija, veidojot mediju politiku. Latvija ir vienīgā valsts ES, kurā līdz šim mērķtiecīga mediju politikas veidošana nav notikusi, un tas vairākos līmeņos un situācijās Latvijai ir nācis par sliktu. Piemēram, sašķeltā mediju vide mūs padara ārkārtīgi ievainojamus. Protams, ir arī redzamas pārmaiņas piedāvātajā saturā krievu valodā - sabiedriskie mediji palielina krievu valodā piedāvāto raidījumu klāstu, tomēr būsim reāli, ar to vien nebūs pietiekami - Krievijas resursi, salīdzinājumā ar Latvijas iespējām, ir milzīgi. Aktīvi neiesaistoties ES valstu apvienotajā cīņā pret Krievijas propagandu jau no pašiem pirmsākumiem, Latvija riskē palikt zaudētāja lomā.