Kols: Jānosaka agrākus dokumentu iesniegšanas termiņus skolās

Jājautā, vai mēs esam daudzmiljonu nācija, kas nespēj apgūt savu lielo iedzīvotāju skaitu vai arī minētais "demogrāfiskais sprādziens" tiešām būtu uztverams kā reāla iespējamība Latvijā? Prognozes par demogrāfisko situāciju Latvijā ir nepielūdzamas - ir zinams, ka līdz 2020.gadam skolēnu skaits vispārējā izglītībā samazināsies par 11,6 tūkstošiem. Bet Ministre runā par demogrāfisko sprādzienu. Jāsaprot, ka tagadējās izglītības sistēmas ietvaros skolēnu skaitam ir milzīga nozīme - "nauda seko skolēnam", tātad pedagoga atalgojums ir tieši sasaistīts ar skolēnu skaitu skolā. Situācija ir absurda - pedagogs līdz pat septembra beigām nezina ne savas slodzes, ne savas algas apjomu. Mazākajās skolās strādājošajiem līdz pat septembrim nav iespējams būt pārliecinātam, vai darbs septembrī maz atradīsies, jo tas tieši atkarīgs no tā, vai tiks noformētas klases. Ministre skaidro, ka skolēnu skaitu fiksē trīs reizes gadā, un tikai ar 2.septembra datiem esot iespējams apstiprināt piešķiramā finansējuma apjomu konkrētajai skolai. Šo situāciju iespējams kaut daļēji risināt, nosakot agrākus dokumentu iesniegšanas termiņus skolās, līdzīgi kā to šobrīd jau dara profesionālās vidējās izglītības iestādes. Kaut vai par mēnesi paātrinot iespējas skolām uzzināt sev atvēlēto budžeta līdzekļu apjomu, tiek nodrošināts pedagogu "drošības tīkls" - iespējas apsvērt, kā rīkoties turpmāk, ja ir skaidrs, ka darba septembrī nebūs. Šobrīd pedagogi faktiski ik gadu saskaras ar uzsaukumu: "Atnāciet septembrī, varbūt būs darbs un varbūt samaksāsim!" Reti kurš jebkurā sektorā strādājošais būtu apmierināts ar tāda veida ikgadēju nestabilitāti. Vērts norādīt arī faktu, ka, laikā, kad Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete paziņojusi par nozarei nepieciešamiem papildus 75 miljonu eiro un laikā, kad visu izglītības un zinātnes nozari raksturo akūts finansējuma trūkums, valsts pārvaldē nepamatoti iztērēti 2 536 594 eiro un savu, ļoti nozīmīgu, artavu devuši arī IZM tēriņi.