Šāda veida integrācijas iniciatīva ir pozitīva, cilvēciska un palīdzētu lauzt ļoti daudz stereotipu, portālam Diena.lv sacīja Latvijas Krievu kultūras biedrības valdes priekšsēdētāja Jeļena Matjakubova. Viņa atminas, ka šāda veida pasākumi bijuši populāri jau pirms pieciem, sešiem gadiem, kad tika organizētas lauku nometnes, kurās piedalījušies gan latviešu, gan krievu bērni.
J. Matjakubova uzskata, ka šāda veida apmaiņas pasākums ir piemērots tiem cilvēkiem, kuriem nav bijusi saskare ar latvisku vidi, piemēram, Ķengaraga, Juglas vai Latgales lielo pilsētu iedzīvotājiem. "Tā ir tautas diplomātija, cilvēciska diplomātija. Manuprāt, tas ir ļoti labs ceļš, lai lauztu stereotipus, ka visi latvieši ir tādi vai visi krievi ir tādi," pauž Matjakubova.
Arī žurnāliste Alla Petropavlovska norāda, ka A. Judina ideja neesot jauna, jo līdzīgas iniciatīvas jau iepriekš tikušas realizētas ar Sorosa fonda palīdzību. "Laikā, kad es strādāju Sorosa fondā, mēs atbalstījām tādus projektus laukos. Bija latvieši laukos, kur viņi krievus vispār neredzēja un nezināja, kā viņi izskatās, izņemot pa televizoru," atceras A. Petropavlovska.
A. Judina ideju žurnāliste vērtē atzinīgi, jo latviešiem un krieviem, viņasprāt, šobrīd nav tās labākās attiecības. Katram latvietiem ir "baigi foršais čoms" krievs, bet visi pārējie krievi šķiet dīvaini, tāpat arī katram krievam ir "baigi foršais" draugs latvietis, bet pārējie - ne visai, uzskata A. Petropavlovska.
"Latvieši krievus un krievi latviešus uztver ar neuzticību, lai gan katram latvietiem ir viens foršs draugs krievs un krievam ir viens foršs draugs latvietis. Jo vairāk iepazīsim vairāk foršus latviešus un krievus – īpaši no bērnības, jo ātrāk tas marasms beigsies, un mēs sapratīsim, ka nav ne latviešu, ne krievu, ir vienkārši labi vai slikti cilvēki," saka A. Petropavlovska.
Taujāta par to, vai šādas integrācijas idejas varētu samierināt arī radikālāk noskaņotus cilvēkus, A. Petropavlovska sacīja, ka tās ir domātas normāliem cilvēkiem, kuri vēlas saviem bērniem parādīt citādu Latviju un sapņo par to, ka Latvija pēc desmit gadiem psiholoģiskās temeratūras ziņā būs civilizētāka un "foršāka" kā tagad.
"Tie, kuri dala cilvēkus pēc nacionalitātēm un tas ir galvenais viņa prioritāšu skalā, nevis personība, viņiem dzīvē ir kaut kāda psiholoģiska trauma un tādā veidā viņiem neko nevar izdarīt. Viņi ir dziļi traumēti un manā uzskatā psiholoģiskie invalīdi," sacīja žurāliste.
Skeptiskāka par A. Judina ideju ir jaunatnes sabiedriski politiskās kustības Patrioti.lv valdes priekšsēdētāja Antoņina Ņenaševa. Viņa stāsta par savas skolas projektu, kurā krievu skolu jauniešiem bija jāpavada noteikts laiks latviešu skolās un otrādi. "Mūsu jaunieši, kuri aizgāja uz latviešu skolu, teica, ka neviens ar viņiem nerunāja, viņi sēdēja maliņā un diez ko neintegrējās."
Līdzīgi, viņasprāt, notiktu arī ar šādu bērnu apmaiņas programmu, turklāt atturīgākie varētu būt tieši latvieši. "Varbūt tieši no krievu bērniem piekristu, bet man liekas, ka latviešiem ģimene ir pārāk svēta lieta. Tie, kuri piekritīs, viņi jau ir vairāk integrēti, tādā ziņā, ka viņam nebūs bailes. Viņi nav tie, kuriem vajag stereotipus lauzt vienam par otru. Tiem, kam ir problēmas ar komunikāciju, piemēram, latvieši, kuri nezina krievu valodu - skolās mācās, bet nerunā, ir tāda barjera, kuru viņi nevar pārkāpt."
Lat tiktu pāri šādām barjerām, A. Ņenaševa aicina krievu kopienai vispirms strādāt ar krievu jauniešiem un viņus iedrošināt. Ja cilvēks ir radikāli noskaņots, viņam ar otru pusi būs sarežģīti kontaktēties – no sākuma ir jāpaskaidro, jāuzzina kaut kas labs no saviem cilvēkiem, jo viss, ko viņi dzirdēs no pretējās puses tiks uztverts negatīvi, uzsver jauniete.
"Tiem latviešiem, kuri dzīvo novados un ikdienā nesatiekas ar krievvalodīgajiem, un tāpat arī krievvalodīgiem Rīgā, kuri nesatiekās ar latviešiem un nekontaktējās, viņiem tas būtu ļoti sarežģīti. Ļoti mazai daļai būtu pozitīvs noskaņojums," prognozē A. Ņenaševa.