Vienlaikus politiķis tomēr uzskata, ka tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam (VL-TB/LNNK) ir jāturpina darbs.
"Mans personiskais viedoklis ir, ka bez šādas līdzekļu tērēšanas varēja pilnībā iztikt. Tas nebija nepieciešams," žurnālistiem pēc valdības sēdes teica Kučinskis. Tomēr viņš atzina, ka ir jārespektē iepriekšējās valdības lēmums, uzdodot veikt šādu darbu. Viņš, tāpat kā daudzi citi, secinājis, ka juridiskajā atzinumā ieteikumi bijuši vairāk politiski, nevis juridiski, tāpēc nevar atbalstīt šādu naudas tērēšanu.
"Neuzskatu, ka tāpēc vien būtu jāatlaiž ministrs. Viņam ir jāstrādā. Mans kritērijs ministra vērtēšanā būs valdības rīcības plāna punkti," noteica premjers.
Premjers arī neatbalsta "tās emocionālās diskusijas", kas pēdējās nedēļas laikā ir raisījušās sabiedriskajā telpā. Viņš cer, ka Saeimai šādas diskusijas izdosies novērst, lai gan pavisam bez debatēm Saeimā neiztikt.
Jau ziņots, ka valdība šodien pēc diskusijām, kurās izskanēja arī savstarpēji pārmetumi, atbalstīja Stambulas konvencijas ratificēšanu un parakstīšanu.
Parakstot konvenciju, tai tiks pievienota deklarācija, kurā Latvija paziņos, ka piemēros konvenciju atbilstoši Latvijas Satversmē noteiktajiem principiem un noteikumiem.
Labklājības ministrijas (LM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā teikts, ka ar konvenciju tiek izveidots visaptverošs tiesiskais ietvars, lai pasargātu sievietes no vardarbības. Tiesiskais ietvars ir vērsts uz vardarbības pret sievietēm un meitenēm un vardarbības ģimenē novēršanu un izskaušanu, kā arī vainīgo sodīšanu par vardarbību. LM atbalsta konvencijas ratificēšanu.
Pievienojoties Stambulas konvencijai, Latvijā būs vairāk instrumentu, lai aizsargātu personu cilvēktiesības dzīvot no vardarbības un spīdzināšanas brīvu dzīvi. Psihiski un fiziski veseli cilvēki, kuri nebaidās par savu un bērnu drošību mājās, pilnvērtīgi strādā, var paši nodrošināt savu dzīvi, tādā veidā sekmējot valsts kopējo attīstību un labklājību, uzsver Labklājības ministrija.
Savukārt Tieslietu ministrijas iesniegtajā informatīvajā ziņojumā ir atsauce uz veikto juridisko analīzi. Tajā apgalvots, ka Stambulas konvencija "klaji ignorē" gan Satversmes 112.pantā, gan starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos garantētās vecāku tiesības bērnu izglītībā. Turklāt netiekot ņemta vērā arī vecāku reliģijas brīvība, kas ir nesaraujami saistīta ar tiesībām izglītot savus bērnus saskaņā ar savu reliģisko pārliecību un filozofiskajiem uzskatiem.
Tāpat tajā apgalvots, ka konvencija uzliek valstīm pienākumu veikt izmaiņas cilvēku domāšanā un attieksmē, bet šāda prasība neatbilst Satversmes 99. un 100.pantam, jo katram Latvijā ir tiesības domāt brīvi, kā arī brīvi paust savus uzskatus, ja vien tie neaizskar citu cilvēku pamattiesības. Arī Satversmes 1.pants, kurā Latvija pasludināta par demokrātisku republiku, jau pats par sevi izslēdz valstij iespēju uzspiest visiem iedzīvotājiem vienas ideoloģijas - radikālā feminisma - idejas un postulātus, tādējādi visiem liekot dzīvot tikai saskaņā ar šo ideoloģiju, teikts analīzē.