LĀB aicina veikt nopietnu auditu Veselības ministrijas sistēmā

LĀB redz, ka apdrošināšanas veidā no sociālā budžeta veselības aprūpei varētu novirzīt 60–100 miljonus eiro gadā, iepriekš precīzi definējot, cik lielā apjomā un kādu slimību ārstēšanai šī nauda tiktu tērēta, un būtu fiksēti saprotami sasniedzamie mērķi. Pirmais solis sociālā budžeta naudas piesaistei būtu nopietns finanšu audits Veselības ministrijas sistēmā, pozitīvā un arī negatīvā veselības pakalpojumu groza izstrāde un valsts apmaksāto pakalpojumu finansējuma revīzija. Pēc valdības rīcības plāna tas būtu jāatrisina līdz 31. maijam.Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) lozungus izteikt neuzticību Saeimai, Eiropas Parlamentam un/vai Ministru prezidentam Mārim Kučinskim Latvijas Ārstu biedrība vērtē kā deklaratīvus.Eiropā pastāv pieņēmums, ka veselības sistēma ir bankrotējusi, ja tai solidārā nauda ir mazāk par 50% no kopējā veselības aprūpes finansējuma. Kaut šobrīd daļa ekspertu atzīst, ka šai kritiskajai robežai Latvijas veselības aprūpe ir pietuvojusies, faktiski veselības aprūpes solidārajai daļai jāpiepluso šādi līdzekļi:- pašvaldību finansiāls atbalsts pieejamības veicināšanai. Tiesa, šis atbalsts ir visai epizodisks;- veselības apdrošināšana, ko par mūsu iemaksātajiem nodokļiem dažādu ierēdņu vai pietuvinātu personu apdrošināšanai lieto valsts un pašvaldību institūcijas; - nauda, ko valsts no iedzīvotāju ieņēmumu nodokļa atmaksā atpakaļ par veselības pakalpojumu apmaksu (tiesa, VID nekad nevienam nesniedz ziņas, cik tieši ir atmaksāts par veselības pakalpojumiem); - Eiropas struktūrfondu nauda; - pašvaldību un sociālo fondu līdzekļi, kas tiek izsniegti mazturīgajiem un nabagajiem zāļu un medicīnas pakalpojumu izmaksu segšanai; - citi ienākumi, piemēram, zāļu kompāniju atbalsts atsevišķu slimnieku ārstēšanai ar ļoti dārgiem medikamentiem u.c.Kāpēc mēs to rakstām? Tāpēc, ka Veselības ministrija nevēlas uzrādīt visus datus un saglabā zināmu neskaidrību patiesajos veselības izdevumos. Cik mums zināms no Finanšu ministrijas, speciāli izveidotai komisijai joprojām nav izdevies iegūt saprotamu pārskatu par naudas plūsmām veselības jomā.LĀB Ministru prezidentam iesniedza 12 punktu priekšlikumu, kas nekavējoties bez finanšu piesaistes būtu jāveic veselības jomā. Pirmkārt, tas, protams, būtu darbs likumdošanā, jo Ārstniecības likums ir novecojis, nestrukturēts, vecmodīgs, nedarbojas kā jumta likums. Sabiedrības veselības likuma nav vispār. Ministrijai trūkst cilvēkresursu un vēlmes sakārtot likumdošanu.Otrkārt, veselības jomā daudzkārt būtu samazināma birokrātija. Pēdējo divu gadu laikā birokratizācijas līmenis medicīnā, īpaši primārajā aprūpē, pieaudzis daudzkārt. Medicīnā vairs vispār netiek vērtēts ārstniecības process, bet tikai dokumentācija. Pacienta apskatei, diagnostikai un ārstēšanai paredzētais laiks tiek pilnībā atņemts, lai aizpildītu visus ministrijas un tās padotības iestāžu radītos talonus, veidlapas, žurnālus, kartītes utt. Tādās slimnīcās kā Paula Stradiņa KUS un Bērnu KUS daudzkārt pieaugusi administrācija, ievērojami samazinot kopējo ārstniecības personāla apmaksai paredzētās naudas apjomu.Treškārt, Veselības ministrijas vadība un ierēdņi pilnībā nesadarbojas ar Labklājības ministriju darba nespējas, invaliditātes, rehabilitācijas jautājumos, radot valstij milzīgus finansiālus zaudējumus.Veselības ministrija apzināti sarīda ģimenes ārstus pret slimnīcu ārstiem, pašvaldību slimnīcu kolēģus pret klīnisko universitāšu slimnīcu kolēģiem, privātās struktūrās strādājošos pret valsts un pašvaldību iestādēs strādājošiem, vienu nevalstisku organizāciju pret otru. Pašreizējās Veselības ministrijas vadības politika novedusi pie pacientu satraukuma, neziņas, nereti panikas. Savukārt ārsti jūtas izsīkuši, neprognozējamā finansējuma apstākļos tiek izmisīgi taupīti līdzekļi, neveicot pat ļoti svarīgus izmeklējumus.Pēdējā gada laikā ievērojami pieaugusi mātes un bērna mirstība un citi indikatīvi rādītāji, kas liecina par ļoti smagām problēmām veselības aprūpē.Latvijas Ārstu biedrība izskata iespēju vērsties pie Ministru prezidenta Māra Kučinska personiski, lai ar faktiem izskaidrotu pašreizējo situāciju Latvijas veselības aprūpē.