"Darba tirgus dinamika jau vairākus ceturkšņus pēc kārtas precīzi atbilst prognozēm. Bezdarbs turpina pakāpeniski samazināties un nodarbinātības līmenis - simboliski pieaug. Tādējādi šā gada ekonomikas izaugsmes palēninājums (galvenokārt Eiropas Savienības (ES) fondu plūsmas pārtraukuma dēļ) gandrīz neietekmēja uzņēmēju vidējā termiņa gaidas, citādi uzņēmumi būtu samazinājuši darbinieku skaitu. Tā ir papildu liecība, ka izaugsmes palēninājums drīz mainīsies uz augšupeju," sacīja Krasnopjorovs.
Viņš arī atzīmēja, ka plašsaziņas līdzekļos laiku pa laikam paradās ziņas, ka kārtējā aptaujā daļa uzņēmumu izrāda bažas par darbaspēka trūkumu, kas it kā liecinot, ka drīz strādnieki būs jāieved no ārvalstīm, taču šeit izšķiroši svarīgi ir nodalīt divas pavisam atšķirīgas lietas: augstas kvalifikācijas speciālistu aicināšanu no zemas kvalifikācijas darbaspēka ievešanas. "Augsto kvalifikāciju speciālisti ir vajadzīgi vienmēr, bet tos zvejo arī pasaules lielvalstis. Maz ticami, ka šādi speciālisti masveidā brauks uz Latviju, ja Vācijā un ASV viņi var nopelnīt vairāk. Savukārt mazkvalificētu strādnieku ievešana var dzīves līmeni tikai pazemināt," uzsvēra Krasnopjorovs.
Viņš atgādināja, ka darba ražīgums jeb alga un dzīves līmenis ir atkarīgi no fiziskā kapitāla (darba iekārtu) un cilvēkkapitāla apjoma. "Imigrants ieved tikai cilvēkkapitālu. Tātad, lai viņa iebraukšana paceltu Latvijas vidējo algu, imigrantu cilvēkkapitālam ir jāpārsniedz vietējo iedzīvotāju cilvēkkapitāla un fiziskā kapitāla summa. Tas nozīmē, ka imigranta kvalifikācijai jābūt būtiski augstākai nekā vidējam Latvijas iedzīvotājam - un tas būtu visai rets gadījums," piebilda Latvijas Bankas ekonomists.
Viņš arī atzīmēja, ka īsti neredz pamatu pat diskutēt par lēta darbaspēka ievešanu, ja Latvijā joprojām ir 74 000 reģistrēto bezdarbnieku, bet kopā ar nereģistrētajiem - 94 000. "Ja šie cilvēki savu prasmju dēļ uzņēmējiem neder, tad ir jāizmanto apmācību, pārkvalifikācijas u.c. programmu iespējas," uzsvēra Krasnopjorovs.
Pēc viņa teiktā, nav pieļaujama situācija, kad pašreizējos bezdarbniekus noraksta, bet ieved līdzīgas kvalifikācijas strādniekus no citām valstīm tikai tāpēc, ka tie piekrīt zemākai algai. "Ja Latvija mūžīgi kultivēs zemas algas un attīstīs tikai nozares ar zemu pievienoto vērtību, tad vidējo ES dzīves līmeni mēs nekad nesasniegsim. Pakāpeniski zaudējot zemo algu priekšrocības, Latvijas tautsaimniecības struktūra virzīsies uz augstas pievienotās vērtības nozarēm, kas prasa investīcijas un inovācijas. Bremzēt šo procesu nozīmē iestigt vidēju ienākumu slazdā. Ir jāsaprot, ka vienalga, kas notiek ekonomikā, uzņēmēji vienmēr sūdzēsies par darbaspēka trūkumu un augstām algām, savukārt darbinieki - par zemām algām un to, ka "darba nav". Tieši to aptaujas arī parāda - neko vairāk," sacīja Krasnopjorovs.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Latvijā šogad trešajā ceturksnī bija 94 400 bezdarbnieki, kas ir 9,5% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni Latvijas bezdarba līmenis nav mainījies, bet gada laikā - salīdzinājumā ar 2015.gada trešo ceturksni - tas ir samazinājies par 0,2 procentpunktiem.